Nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,7-3,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi.
Banku analītiķi nākamajā gadā Latvijā gada vidējo inflāciju prognozē 2,7-3,5% apmērā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Swedbank» jaunākā ekonomiste Linda Vildava aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā trešo mēnesi pēc kārtas gada inflācijas temps lēnām samazinājies un novembrī gada inflācija bija 2,7%. «Lai gan gada inflācijas temps rūk, tas ir krietni augstāks nekā šajā laikā pieredzējām pērn,» viņa piebilda.
Vildava norādīja, ka inflācijas tempa paātrinājumu šogad noteica izejvielu cenu kāpums, piemēram, pasaulē pārtikas cenas šogad 11 mēnešos bijušas par 9% augstākas nekā pirms gada, bet «Brent» naftas cena eiro izteiksmē bija 21% augstāka, kā arī ekonomikas uzrāviens un darba tirgus karsēšanās.
«Tuvojas svētku laiks, kas parasti saistās ar lielākiem tēriņiem. Ar ko šogad jārēķinās, gatavojoties svētkiem? Pirmkārt, Ziemassvētku mielasts izmaksās vairāk nekā pērn. Starp tradicionālajiem produktiem, ko ceļ svētku galdā, cūkgaļa šoga 11 mēnešos bijusi vidēji par 7% dārgāka. Mājputnu gaļu ēst būtu izdevīgāk, tās cenas augušas salīdzinoši nedaudz. Arī pīrāgi izmaksās vairāk gan pērkot, gan gatavojot pašiem. Konditorejas izstrādājumi bijuši par 4% dārgāki, bet no pīrāgu sastāvdaļām sviests bijis uz pusi dārgāks, cukurs par 5%. Toties šogad 11 mēnešos nedaudz lētāki bijuši arī kartupeļi. Otrkārt, vairāk līdzekļu jāatlicina svētku atpūtai – atpūtas un kultūras pakalpojumi bijuši par 3% dārgāki. Savukārt daļa dāvanu varētu izmaksāt mazliet lētāk – spēles, rotaļlietas un preces vaļaspriekam 11 mēnešos bijušas par 5% lētākas. Par spīti dārgākai pārtikai un izklaidei šogad svētkiem varam atļauties vairāk – iedzīvotāju pirktspēja šogad ir kāpusi, vidējai neto algai augot straujāk par inflāciju,» sacīja Vildava.
Viņa norādīja, ka ekonomika turpinās strauji augt, darba tirgus turpinās karsēties un līdz ar to inflācija neatkāpsies.
«Ekonomikai strauji augot un bezdarba līmenim mazinoties, darbaspēka trūkums kļūs aizvien izteiktāks. Tas veicinās turpmāku, strauju vidējās algas izaugsmi, kas savukārt saglabās augšupvērstu spiedienu uz inflāciju. Savu lomu spēlēs arī gaidāmā nodokļu reforma. Raugoties caur atalgojuma prizmu, straujāks minimālās algas kāpums nekā pāris iepriekšējos gados veicinās vidējās algas izaugsmi gan uz papīra, gan arī uz rokas. Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums atstās vairāk līdzekļu iedzīvotāju maciņos. Taču nodokļu reforma paredz arī akcīzes kāpumu pa visu perimetru,» klāstīja Vildava.
Viņa prognozēja, ka nākamgad bruto algu izaugsme gaidāma tuvu pie 10% (neto – virs 10%), bet gada vidējā inflācija būs apmēram 3,5%. «Vidējai algai augot krietni jaudīgāk par inflāciju, nopirkt varēsim vairāk nekā šogad,» piebilda bankas jaunākā ekonomiste.
«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka globāli joprojām turpina valdīt zemas inflācijas apstākļi. Šogad inflācija ASV un eirozonā īslaicīgi bija pakāpusies pat līdz 2%, taču algu pieaugums joprojām ir pārāk vājš, lai inflācija noturētos centrālo banku vēlamajā līmenī. Oktobrī inflācija eirozonā bija 1,4%.
«Visticamāk, tā nākamā gada sākumā noslīdēs līdz 1%, jo nospēlēs līdzšinējā pārtikas un energoresursu cenu kāpuma bāzes efekts. Vājas inflācijas vide varētu saglabāties visu nākamo gadu. Inflācijas spiedienu vājinās joprojām darba tirgū pietiekamais brīvo resursu apjoms, kā arī tālāki ieguldījumi konkurētspējas uzlabošanā. Lai centrālās bankas sasniegtu savus inflācijas mērķus (tuvu 2%), nepieciešams krass izejvielu cenu kāpums. Naftas cenas prognozes gan ir nedaudz pieaugušas no 55-65 ASV dolāriem līdz 60-65 ASV dolāriem, tomēr šī kāpuma ietekme uz inflāciju būs ierobežota. Tāpat arī prognozējamais eiro vērtības pieaugums apgrūtinās nospraustā inflācijas mērķa sasniegšanu,» sacīja Gašpuitis.
Viņš arī norādīja, ka inflācijas pieauguma temps Latvijā uz gada beigām ir palēninājies.
«Tuvākajā laikā ārējo faktoru ietekme uz inflāciju Latvijā būs neliela un primāri dominēs iekšējie. Izaugsmes temps nostiprināšanās, darba tirgus uzkaršana un straujais algu kāpums būs galvenie inflāciju veicinošie spēki. Tāpat līdz ar janvāri grūdienu cenu kāpumam noteiks akcīzes likmju palielināšana. Šobrīd ir stabili atsācis atdzīvoties patēriņa pieaugums, ko nākamgad papildus stimulēs ienākuma nodokļa samazinājums,» teica Gašpuitis.
Viņš prognozēja, ka šogad Latvijā gada vidējā inflācija būs 3% apmērā, bet nākamajā gadā - 2,7% apmērā. «Tomēr, izmainoties ārējai videi un uzņemot inerci vietējiem, pastāv risks, ka cenu pieauguma temps paātrinās,» piebilda Gašpuitis.
Arī «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka gada inflācija Latvijā ir sākusi atslābt, novembrī sarūkot trešo mēnesi pēc kārtas. Visticamāk, tā turpinās samazināties arī decembrī, jo pērn decembrī mēneša inflācija bija 0,6%, kas ir daudz, jo parasti šajā mēnesī cenu līmenis ir samērā stabils.
Strautiņš prognozēja, ka šogad gada vidējā inflācija varētu būt 2,9% apmērā, bet nākamgad gada vidējā inflācija gaidāma apmēram 3% līmenī.
«Akcīzes nodokļu kāpuma dēļ krass gada inflācijas lēciens paredzams janvārī, pārējā gadā tas varētu saglabāties apmēram janvāra līmenī, spriežot pēc šobrīd pieejamās informācijas. Līdzās nodokļu ietekmei nākamgad iespaidu uz cenu līmeni mēreni varētu pastiprināt arī algu kāpums. Ja šogad vidējais algu kāpums varētu būt ap 7,5%, tad nākamgad, ļoti provizoriski vērtējot, ap 9% – ir iespējami lieli pārsteigumi. Attiecīgi palielināsies arī pakalpojumu cenu inflācija, kas aizvadītajā gadā pārsvarā turējusies ļoti tuvu 3%,» klāstīja Strautiņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri patēriņa cenas pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri - inflācija bija 2,7% apmērā. Vienlaikus pēdējo 12 mēnešu laikā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī audzis par 2,9%.