Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vasarā paziņoja, ka Latvijas bankas izmantotas Ziemeļkorejas naudas pārskaitījumos. Viena no bankām strīdā uzvarējusi, pierādot, ka banku uzraugs pārmetis sankciju pārkāpumus pret personām, kas sankciju sarakstos iekļautas pēc uzliktajiem sodiem, svētdien vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Par neatļautajiem darījumiem ar Ziemeļkoreju FKTK sodīja piecas bankas: «Baltikums», «Privatbank», «Reģionālā investīciju banka», «Norvik banka» un «Rietumu banka». Sodi bija mērojami no 35 500 eiro līdz pat 1,57 miljoniem eiro.
«Nekā Personīga» zināms, ka banku uzraugs gribēja sodīt vēl arī citas bankas, piemēram, «ABLV Bank». Šī banka FKTK «būtiskos pārkāpumus» spējusi atspēkot un uzraugs no sodīšanas atteicies - 24.novembrī abas puses noslēgušas vienošanos. Līgums arī paredz, ka publiski neviens par notikušo neizteiksies.
«ABLV Bank» raidījuma veidotājiem atbildējis, ka no 2016.gada beigām līdz šī gada oktobrim FKTK veica neklātienes mērķa pārbaudi, 24.maijā ierosinot administratīvo lietu, savukārt 24.novembrī FKTK un ABLV Bank noslēdza administratīvo līgumu, kurā vienojās par administratīvās lietas izbeigšanu. Nekādas sankcijas bankai tādējādi nav piemērotas.
Banku uzraugs interviju «Nekā Personīga» atteica. Par bankām, kam pārkāpumi atklāti esot ziņots vasarā un nekā jauna šajā sakarā neesot. Savukārt par bankām, pret kurām bijušas pārbaudes, kas beigušās bez rezultāta, komisija nestāstīs.
Pēc raidījuma vēstītā, bankas saņēmušas pārmetumu no FKTK, ka tās apkalpojušas Taivānas pilsoni Aleks Tsai. Zināms, ka viņš, kā divu kompāniju vadītājs (Trans Merits Co. Ltd, Global Interface Company Inc), palīdzējis kādai Ziemeļkorejas firmai naudas pārvedumos, lai attīstītu masu iznīcināšanas ieroču, tajā skaitā kodolieroču un ballistisko raķešu programmas. Naudas pārskaitījumiem izmantota vairāku uzņēmumu ķēde.
Aleks Tsai tika arestēts 2013.gadā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā un izdots sodīšanai ASV. Tur viņam tika piespriesti divi gadi cietumā.
Laikā, kad šaubīgie pārskaitījumi caur bankām Latvijā notika,
šī cilvēka vārda sankciju sarakstos nemaz nav bijis.
Un tas Latvijas sankciju listē ar premjera un ārlietu ministra akceptu iekļauts vien šī gada 25.jūlijā. Tomēr FKTK sodu tik un tā centies par šo pārkāpumu bankām piemērot. Ar atpakaļejošu datumu.
«Norvik banka» valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels raidījumam apstiprina šo faktu: «Kad mēs par to uzzinājām, mēs veicām pārbaudes vēsturiskajos sankciju sarakstos. Un mēs nevarējām atrast šī cilvēka vārdu sankciju sarakstos. Šī persona tika atzīta par «sankciju personu» pēc jau notikušā fakta.»
«Norvik banka»piespriesto sodu samaksāja. Tagad bankā daudz kas mainīts un uzlabots, lai Ziemeļkorejas izmantotās sarežģītas shēmas naudas pārskaitījumiem varētu atklāt. «Piemēram, jums ir kompānijā Lietuvā, kas pārdod preces Polijai, Polijas klientam ir darījumi ar kādu Čehijā. Kas sadarbojas ar kādu Honkongā un Honkongas firma pārdod preces firmai Japānā, kas ir iekļauta sankciju sarakstos. Klienta, klienta, klienta klients. Jums ir ļoti gara darījumu ķēde.
Mēs esam vienā posmā un mēs neredzam visu, kas notiek 10 vai 12 pārskaitījumos.
Mēs neskatāmies ne tikai uz savu klientu vai viņa klientu. Mēs raugāmies un klienta klienta klientu, lai saprastu, ka nav sankciju pārkāpumi vai likumpārkāpumi vai izvairās no nodokļiem, kas varētu nākotnē novest pie naudas atmazgāšanas lietām,» stāsta bankas vadītājs.
Šonedēļ inspicēt bankas Latvijā bija ieradies iepriekšējais ASV Finanšu ministrijas un Valsts kases darbinieks Daniels Glasers. Viņš nodarbojies ar terorisma finansēšanas un naudas atmazgāšanas apkarošanu. Šobrīd Glasers strādā firmā, kas palīdz ASV valdībai un bankām pasaulē apkarot netīro naudu. «Ziemeļkoreja kļuvusi par ekspertu kā slēpti iefiltrēties starptautiskajā finanšu sistēmā. Jau 10 gadus bankām pasaulē tas ir bijis standarts - censties izvairīties no darījumiem ar Ziemeļkoreju. Bet to nav tik viegli izdarīt. Ziemeļkorejai ir fasādes uzņēmumi, čaulas uzņēmumi, tiek izmantoti partneri un aģenti, kurus ir grūti identificēt, lai piekļūtu banku kontiem pasaulē. Ķīnā un Āzijas dienvidaustrumos Ziemeļkoreja ir atradusi veidus kā iefiltrēties banku sistēmā un turpinātu veikt starptautiskus pārskaitījumus,» skaidro Glasers. Viņš norāda, ka Latvijas bankām vajadzētu būt ļoti modrām, jo veic darījumus ar klientiem Ķīnā, Krievijā un Āzijas dienvidaustrumos.
Komercbanku asociācija uzskata, ka Latvijā līdz 2015.gadam bankas bijušas pārāk atvērtas riskantiem ārvalstu klientiem, bet slikti strādājuši arī banku uzraugi un policija, kas nav rūpējušies, lai ziņas par šaubīgajiem klientiem varētu pilnvērtīgi un «uz karstām pēdām» iegūt no ārvalstu dienestiem un pasaules lielākajām bankām. Uz šādu trūkumu norādīja arī vairākas «Nekā personīga» aptaujātās bankas, kas saņēma FKTK sodus.
«Reģionālā investīciju banka» raidījuma veidotājiem norādījusi, ka tās spējas analizēt ir krietni mazākas nekā tiesībsargājošajām iestādēm: «Iespēju līmenis un analīzei pieejamās informācijas apjoms vienai atsevišķai Latvijas bankai neapšaubāmi ir mazāks, nekā sistēmiskām starptautiskajām bankām ar plašu korespondentbanku tīklu, vai atsevišķas valsts banku sistēmai kopumā. Tādēļ bankām ir svarīgi savlaicīgi un pietiekamā apjomā iegūt no tiesībsargājošajām institūcijām un regulatora informāciju, kādu bankas nevar iegūt no publiskiem avotiem, kā arī saņemt precīzas instrukcijas un prasības rīcībai konkrētās situācijās.»
Tāpat Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa uzsver, ka informācijas apmaiņu ar tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu uzlabot.
«Mūsu uzdevums ir panākt, lai 1-2 triljoniem dolāru, kas globāli tiek lēsta kā nelegālā nauda, ka nekas no tā nepietuvotos Latvijas finanšu sistēmai. To mēs varēsim izdarīt tikai tad, kad šī informācijas apmaiņa ar tiesībsargājošām iestādēm gan Latvijā, gan starptautiski būtiski uzlabosies. Tikai efektīvi sarunājoties un daloties ar šo informāciju mēs panāksim ātrāku un labāku izmeklēšanu. Šeit ir jautājums, kādas ir iespējas policijai atalgot attiecīgos speciālistus,» saka Liepiņa.
