Eiropas Komisija (EK) piedāvā papildu atbalstu tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā, intervijā aģentūrai LETA atzina EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).
Dombrovskis: Eiropas Komisija piedāvā papildu atbalstu tām ES dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pagājušajā nedēļā EK prezentēja ceļvedi Eiropas ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanai, tostarp konkrētus pasākumus, kas ir veicami nākamajos 18 mēnešos. Šīs paketes ietvaros tika prezentētas arī vairākas iniciatīvas ar mērķi līdz 2025.gadam pastiprināt Eiropas ekonomikas un monetārās savienības vienotību, efektivitāti un demokrātisko atbildību.
Dombrovskis sacīja, ka pagājušajā nedēļā prezentētie priekšlikumi ir vērsti uz ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanu, lai sasniegtu trīs galvenos mērķus - stiprināt eirozonas noturību pret iespējamiem ekonomikas šokiem; izveidot jaunus krīzes pārvarēšanas instrumentus gadījumam, ja nākas saskarties ar ekonomikas šokiem; atjaunot konverģences procesu eirozonā, proti, mazināt ekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības ES dalībvalstu vidū.
«Lai to sasniegtu, EK sniedz priekšlikumus par strukturālo reformu atbalstu dalībvalstīs, kas nodrošinās ekonomikas noturību un paaugstinās konkurētspēju,» piebilda EK viceprezidents.
Pēc Dombrovska teiktā, EK piedāvā īstermiņa un vidēja termiņa risinājumus. Starp īstermiņa risinājumiem šī ES daudzgadu budžeta ietvaros piedāvāts par 300 miljoniem eiro palielināt strukturālo reformu atbalsta programmas budžetu, savukārt vidējā termiņā tiek paredzēts izvedot reformu atbalsta instrumentu.
«Īstermiņā arī paredzēts dot iespēju dalībvalstīm, kas to vēlas, daļu no ES fondu finansējuma rezerves novirzīt strukturālo reformu atbalstam. Strukturālo reformu atbalsta instruments paredzēts uz dalībvalstu pieprasījuma, bet uzstādījums par strukturālo reformu pieprasījumu varētu būt saistošs tām dalībvalstīm, kurās ir nesabalansēta makroekonomika. Paredzēts arī konverģences instruments tām dalībvalstīm, kas vēlas pievienoties eirozonai,» pauda Dombrovskis.
Tāpat EK piedāvā eirozonas fiskālās stabilizācijas funkciju, izveidojot Eiropas Investīciju aizsardzības sistēmu, kas kalpos kā atbalsts krīzē nonākušām dalībvalstīm, lai tām nebūtu jāsamazina investīciju apjoms.
«Atbalsts būs paredzēts aizdevumu veidā, bet nav izslēgta arī neliela grantu komponente. Strādājam arī pie idejas par ES fondu līdzfinansējuma un priekšfinansējuma palielināšanas ekonomikas krīzes gadījumā. Šāds instruments jau tika izmantots Grieķijā un tas bija efektīvs. Tādējādi krīzes laikā valstis ar mazākiem budžeta līdzekļiem varēs apgūt konkrētu ES fondu apjomu, nesamazinot investīcijas,» informēja EK viceprezidents.
Pamatā EK priekšlikumi ir paredzēti eirozonas valstīm, izņemot konverģences instrumentu. Vaicāts, vai EK piedāvājumā tās ES dalībvalstis, kas nav eirozonā, tomēr netiek diskriminētas, Dombrovskis uzsvēra, ka viens no pamata principiem, kā šī piedāvājuma pakete tika veidota, paredz saglabāt ES vienotību un vienoto tirgu. Līdz ar to arī tām valstīm, kas nav eirozonā, būs iespēja šiem instrumentiem pievienoties.
«EK ir gatava aktīvāk strādāt un atbalstīt tās dalībvalstis, kuras vēlas pievienoties eirozonai. Mēs vairākkārt esam uzsvēruši, ka ar varu neviens netiks vilkts eirozonā. Visas dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju un Dāniju, ir apņēmušās pievienosies eirozonai, bet nekādi termiņi nav noteikti. Dalībvalstis varēs izvēlēties - virzīties vai nevirzīties uz eirozonu. Un EK pasaka, ka tās dalībvalstis, kas pievienosies eirozonai, saņems atbalstu,» teica Dombrovskis.