Garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgajiem paaugstinās par € 3,20

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: BNS foto/LETA

No nākamā gada garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgām personām palielinās no 49,80 eiro līdz 53 eiro mēnesī, otrdien lēma valdība.

Ministru kabinets atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Noteikumos par garantēto minimālo ienākumu līmeni.

Garantētais minimālais ienākumi līmenis nav mainīts kopš 2013.gada. Tā palielināšanai nepieciešamais finansējums 2018.gadā un turpmāk ik gadu ir 892 550 eiro.

Kā skaidro LM, patlaban atbilstoši noteikumos paustajam pašvaldības dome ir tiesīga noteikt citu garantēto minimālo ienākumu līmeni dažādām iedzīvotāju grupām robežās no 49,80 līdz 128,06 eiro personai mēnesī. Šo iespēju pērn bija izmantojušas piecas republikas pilsētas, nosakot paaugstinātu ienākumu līmeni personām ar invaliditāti un pensijas vecuma personām no 57 eiro līdz 128 eiro, un 18 novadu pašvaldības, nosakot līmeni šīm personu grupām no 50 eiro līdz 128 eiro.

Garantēto minimālo ienākumu pabalstu piešķir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kura atzīta par trūcīgu, lai sniegtu materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas sociālās situācijas uzlabošanā. Pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp Ministru Kabineta vai pašvaldības domes noteikto ienākumu līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes kopējiem ienākumiem. Vidējais pabalsta apmērs ir pieaudzis no 30,60 eiro personai mēnesī 2013.gadā līdz 37,70 eiro personai mēnesī pērn.

Šī gada jūnijā LM un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunās vienojās diskusijas par garantēto minimālo ienākumu līmeni turpināt pēc lēmuma pieņemšanas par nodokļu politikas izmaiņām, turklāt pēc tam savienības valde piekrita palielināt līmeni par 3,20 eiro ar nosacījumiem, ka pašvaldību sociālajiem dienestiem tiek nodrošināta pieeja Kontu reģistra informācijai, kas ļaus precīzāk novērtēt pabalsta pieprasītāju patiesos ienākumus un materiālo stāvokli, kas savukārt palīdzēs novērst pabalsta izmaksu no pašvaldību budžeta līdzekļiem ģimenēm, kuras nav tiesīgas to saņemt, kā arī ka pašvaldībām jādod tiesības pabalsta saņēmējus iesaistīt līdzdarbības pienākumu veikšanā no pirmā mēneša un līdz 24 stundām nedēļā.

Oktobrī notika LM un LPS atkārtotas sarunas, kurās puses panāca vienošanos no 2018.gada 1.janvāra noteikt garantēto minimālo ienākumu līmeni 53 eiro personai mēnesī, kā arī virzīt priekšlikumus grozījumiem likumā, palielinot darbspējīgo klientu, kuri saņem sociālo palīdzību vismaz trīs mēnešus pēdējo divpadsmit mēnešu periodā, iesaisti darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos no divpadsmit stundām nedēļā līdz piecpadsmit stundām nedēļā.

Vienlaikus tiesībsarga Jura Jansona ieskatā, LPS piedāvātais garantēto minimālo ienākumu palielinājums par 3,20 eiro ir nepietiekams un neatbilstošs pašreizējai sociāli ekonomiskajai situācijai, kā arī starptautiskajam cilvēktiesību standartam. «Šāds garantētais minimālo ienākumu līmenis nenodrošina cilvēka cienīgus dzīves apstākļus un nav uzskatāms par pietiekamu, lai apmierinātu pat personas pamatvajadzības,» pausts tiesībsarga atbildes vēstulē LM.

Pērn garantēto minimālo ienākumu pabalstu saņēma 27 769 personu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu