Pētījums: Mazo lauku saimniecību attīstību kavē neskaidrība par nākotni un ražošanas resursu trūkums

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Mazo lauku saimniecību attīstību kavē ražošanas resursu nepieejamība, neskaidrība par valsts atbalsta politiku, kā arī grūtības piesaistīt finanšu resursus, secināts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktajā pētījumā par mazo lauksaimnieku reālajām vajadzībām un saimnieku kopējo noskaņojumu.

Uz jautājumu, kādi apstākļi vai šķēršļi līdz šim traucējuši vai varētu traucēt nākotnē īstenot saimniecības attīstības plānus, 27% norādījuši uz neskaidrību par nākotni kopumā, kamēr 20%- uz ražošanas resursu trūkumu, bet 19% - grūtībām piesaistīt finanšu resursus. Par spīti tam, 69% saimniecību plāno piesaistīt ārējos finanšu līdzekļus saimniecības attīstībai, un pārsvarā tas ir jaunas tehnikas (40%) un zemes (20%) iegādei. Tikmēr 39% aptaujāto atzīst, ka saimnieciskās darbības attīstībai pietrūkst ne vien ražošanas resursu, bet ir arī grūtības finansējuma piesaistē investīciju veikšanai. Piemēram, saimnieku skatījumā nepietiekama finansējuma bāze ir investīcijām tehnikā vai zemes iegādei.

Pētījums liecina, ka 24% saimnieku nav uzticības par līdzdalību kooperatīvos. Tomēr 43% ir iesaistījušies kooperatīvā vai kādā kopdarbības formā, bet mazāk nekā puse jeb 44% aptaujāto būtu gatavi kooperatīvos iesaistīties, ja tie piedāvātu kopīgu produkcijas realizāciju. Lauksaimnieki visaugstāk vērtē kopdarbības sniegtos finansiālos ieguvumus, bet, ne mazāk svarīgs ir arī emocionālais ieguvums, proti, atbalsta sajūta. 12% norāda, ka nozīmīga problēma kopdarbības attīstībai Latvijā ir spēcīgu kopdarbības vadītāju/līderu trūkums.

LLKC norāda, ka, izvērtējot aptaujāto lauksaimnieku atbildes par kooperāciju un noieta tirgiem, lauksaimniekiem pastāv gaidas, ka tirgus sakārtosies pats no sevis, piemēram, 61% būtu gatavi atsaukties uz kādu ārēju piedāvājumu. Noieta tirgu veicināšana mazajām saimniecībām būtu svarīgs nākamo gadu mērķis, jo 74% saimniecību darbības apjomu plāno palielināt vai saglabāt esošajā apjomā - 22%. Patlaban saimniecības kā biežāko produkcijas realizācijas kanālu izmanto starpniekus - uzpircējus, iepircējus - un pārstrādes uzņēmumus, un uzskata tos par drošiem un stabiliem produkcijas realizācijas kanāliem. Savukārt priekšroku dotu tādiem pārdošanas veidiem, kur pircējs produkciju savāc uz vietas saimniecībā, neatkarīgi, vai tas ir pārstrādēs uzņēmums, kooperatīvs vai gala patērētājs. 59% saimnieki gatavi mērot attālumu līdz pircējam 30-50 kilometrus.

Aptaujātie lauksaimnieki uzskata, ka viņiem ir ļoti labas zināšanas ar uzņēmējdarbību un lauksaimniecību saistītos jautājumos - 76% - norāda, ka viņu zināšanas ir labas vai izcilas, vēl 20 % uzskata, ka zināšanas ir vidējas. Uz jautājumu, kādu zināšanu lauksaimnieku pašu vērtējumā pietrūkst ikdienas darbībā, 52% veido trūkstošās zināšanas lauksaimniecības jomā, 35% - uzņēmuma vadīšanā, 7% ir praktisko zināšanu un pieredzes trūkums, bet 6% trūkst citas zināšanas.

LLKC pētījumā iegūtos rezultātus un ieteikumus plāno izmantot mazo un vidējo lauku saimniecību atbalsta programmu uzlabošanai, pielāgošanai lauksaimnieku reālajām vajadzībām.

Pētījums no jūlija līdz septembrim veikts 20% jeb 184 saimniecībās no «Ekonomiskās aktivitātes veicināšanas programmas» dalībnieku skaita. Tika aptaujātas 49 graudu, 20 dārzeņu, 31 piena, 21 citu liellopu, 22 jauktās, 13 sēkliņu un kauleņu, 17 aitkopības kā arī 13 biškopības saimniecības visos Latvijas novados.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu