Mūrniece: «Nord Stream II» projekts ir pretrunā ES kopīgajai ārējās enerģētikas politikai

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvija konsekventi uzsver, ka «Nord Stream II» projekts ir pretrunā Eiropas Savienības (ES) kopīgajai ārējās enerģētikas politikai un vājina ES kaimiņu politiku, to šodien Saeimā uzņemot Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Andriju Parubiju, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs sarunā pauda bažas, ka daudz bīstamāki par Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu ir tās hibrīddraudi, tostarp informatīvais karš. «Nord Stream II» projekts ir hibrīddrauds ne vien Ukrainai, bet visai Eiropai, akcentēja politiķis.

LETA vēstīja, ka «Nord Stream II» projekta mērķis ir dubultot Krieviju un Vāciju tieši pa Baltijas jūras gultni savienojošā gāzesvada jaudu.

Ukraina vienmēr var paļauties uz Latvijas atbalstu, un mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu tās reformu ceļā, pauda Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka Latvija stingri iestājas par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību. Mūrniece un Parubijs bija vienisprātis, ka ES sankciju politikai pret Krieviju ir jāturpinās līdz pilnīgai Minskas vienošanos izpildei. Sankcijas ir skaidrs vēstījums tam, ka Krievijas rīcība Ukrainā nav pieņemama, norādīja abi politiķi.

Mūrniece un Parubijs pauda gandarījumu par Latvijas un Ukrainas aktīvo politisko dialogu, tostarp parlamentu līmenī. Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka deputātu sadarbības grupa ar Ukrainu ir viena no aktīvākajām Latvijas parlamentā.

Politiķe uzsvēra ekonomiskās sadarbības nozīmi. Latvijas uzņēmēji, neraugoties uz sarežģīto politisko un ekonomisko situāciju Ukrainā, turpina strādāt valstī, pauda Mūrniece, norādot, ka ļoti svarīgi Ukrainā ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Mūrniece pauda gandarījumu, ka Ukraina panākusi vērā ņemamu progresu reformu procesā, piebilstot, ka vēl ir daudz darāmā, īpaši tādās jomās kā tiesu vara, laba pārvaldība un cīņa pret korupciju. «Mēs ļoti labi izprotam, cik sarežģīti ir veikt reformas, kad vienā rokā jātur zobens, bet otrā - darbarīki,» sacīja Mūrniece.

Parubijs pateicās par Latvijas stingro atbalstu Ukrainai Eiropas integrācijas ceļā. Tagad tās pilsoņi uz ES var ceļot bez vīzas un ir stājies spēkā Ukrainas un ES Asociācijas līgums. Mūrniece uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Ukrainas politiskā prioritāte būtu Asociācijas līguma pilnīga ieviešana.

Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka Latvija iestājas un sagaida, ka Ukrainas jautājums darba kārtībā būs arī 2018.gada NATO samitā Briselē.

Sarunas noslēgumā Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs ielūdza Saeimas priekšsēdētāju apmeklēt Ukrainu.

Sarunā piedalījās arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (Par!/V), Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V), Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) un Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Rihards Kols (VL-TB/LNNK).

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu