/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Krievijas ekonomika, kurā uzplaukuma posmi pēdējos gados mijušies ar lejupslīdes periodiem, riskē nonākt situācijā, kādā tā nav bijusi visu pašreizējā prezidenta Vladimira Putina valdīšanas laikā, – stagnācijā, vēsta aģentūra «Bloomberg».
«Putinomika» zaudē spēku un riskē ar stagnāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krievijas – pasaulē lielākās energoresursu eksportētājas – ekonomika šobrīd piedzīvo panīkumu, ko lielā mērā veicina nepietiekamās investīcijas pēc tam, kad apsīcis līdzšinējais Krievijas ekonomikas jeb «Putinomikas» modelis, kas bija balstīts uz naftas un gāzes pārdošanas ieņēmumu novirzīšanu iekšzemes pieprasījuma veicināšanai, ekonomikai augot, pateicoties patēriņa bumam, kas tam sekoja.
Pēc gandrīz divu gadu desmitu izaugsmes, ko pārtrauca divas recesijas, Krievijā arvien spēcīgāk jūtamas bažas, ka Krievijas ekonomikai būs grūti izvairīties no stagnācijas.
Šoruden Putins kļuva par Krievijas otro pie varas visilgāk pavadījušo vadoni, apsteidzot Padomju Savienības kompartijas ģenerālsekretāru Leonīdu Brežņevu, kurš pie varas bija no 1964. līdz 1982. gadam.
Zīmīgi, ka Brežneva valdīšanas laiks tiek asociēts ar ekonomiskās stagnācijas periodu.
Krievijas ekonomika pie izaugsmes atgriezās vien pagājušā gada beigās, uzrādot minimālu kāpumu.
Savukārt šā gada trešajā ceturksnī, kas ir pēdējais ceturksnis, par kuru pieejami dati, Krievijas ekonomikas atgūšanās turpināja palēnināties, bet rūpniecības izaugsme gandrīz pilnībā apstājās.
Investīciju apjoma pieaugums trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, samazinājās uz pusi.
Bankas «Alfa-Bank» analītiķi lēš, ka trīs vērienīgi valsts projekti veido 90% no visiem kapitāla izdevumiem šim gadam kopumā. Viens no šiem projektiem ir tilta būvniecība no Krievijas uz tās okupēto, bet Ukrainai piederošo Krimas pussalu, un sagaidāms, ka šā projekta īstenošana tiks pabeigta nākamā gada pirmajā pusē.
«Ekonomikai nav no kā augt, jo trūkst resursu,» uzskata bijušais Krievijas centrālās bankas «Bank Rossii» vadītāja vietnieks Oļegs Vjugins.
«Ja nekas netiks darīts, tā [Krievijas ekonomika] paliks uz vietas nākamos desmit gadus,» viņš piebilst.
Krievijas ekonomikas problēmās vainojama arī pašreizējā stingrā fiskālā politika, kūtrā reformu īstenošana un ierobežojumi attiecībā uz naftas ieguvi, kas būs spēkā līdz nākamā gada beigām. Sava loma ir arī ārvalstu sankcijām, kas Krievijai piemērotas par tās lomu Ukrainas krīzē.
Pesimists savos izteikumos par Krievijas ekonomikas perspektīvām ir arī «Bloomberg» analītiķis Skots Džonsons.
«Krievijas [ekonomikas] atgūšanās faktiski ir beigusies, pat ja tā nešķiet. (..) Ieņēmumi ir krietni zem pirmsrecesijas līmeņa. Izaugsme būs gausa. Zināms paātrinājums var būt, it īpaši, ja naftas cenas pasaules tirgū būs noturīgas, tomēr jūtamu atšķirību tas neradīs,» uzskata Džonsons.
Putina pirmajos divos prezidentūras termiņos periodā no 2000. līdz 2008. gadam Krievijas ekonomika auga vidēji par 7% gadā, lielā mērā pateicoties augstajām naftas cenām pasaules tirgū.
«Bank Rossii» brīdina, ka bez reformu veikšanas pat naftas cena 100 ASV dolāru par barelu apmērā nespēs nodrošināt ekonomikas izaugsmi, kas vidējā termiņā pārsniegtu 1,5-2% gadā.
Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) prognozēm Krievijas ekonomika šogad palielināsies par 1,8%, bet nākamgad - par 1,6%, kas ir uz pusi lēnāk par visai pasaulei prognozēto izaugsmi.
«Bloomberg» analītiķi prognozē, ka arī arī 2019. gadā Krievijas izaugsme atpaliks no globālā izaugsmes tempa.
Pagājušajā gadā Putins aicināja īstenot pasākumus, lai, vēlākais, līdz 2020. gadam Krievijā nodrošinātu tādu ekonomiskās izaugsmes tempu, kas būtu lielāks par globālo rādītāju.
«Tā ir stagnācija,» komentējot Krievijas ekonomiskās izaugsmes rādītājus un prognozes, norāda bijušais Krievijas ekonomikas ministra vietnieks Aleksejs Vedevs, kurš šobrīd vada Krievijas prezidenta Nacionālās ekonomikas un publiskās pārvaldes akadēmiju.