Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas sistēmu nostiprinās energoapgādes drošību, šodien Briselē notikušajā sanāksmē vienisprātis bija Eiropas Komisijas (EK), Baltijas valstu un Polijas pārstāvji.
EK: Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas sistēmu nostiprinās energoapgādes drošību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, šodien Briselē notika sanāksme par Enerģētikas savienību, kurā piedalījās atbildīgais EK priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs, klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete un enerģētikas lietu ministri Kadrija Simsone no Igaunijas, Arvils Ašeradens (V), Žīgimants Vaičūns no Lietuvas un Kšištofs Thuževskis no Polijas.
Puses vienojās par to, kas jāizdara, lai līdz 2018.gada maija beigām rastu vislabāko risinājumu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu un pauda gandarījumu par progresu, kas panākts kopš pēdējās sanāksmes 2017.gada septembrī, kā arī īpaši izcēla to, ka Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas pārvades sistēmu operatori un elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-E) ir uzsākuši nepieciešamos nobeiguma tehniskos pētījumus par dinamisko analīzi un sistēmas frekvences stabilitāti.
Sanāksmes dalībnieki atkārtoti uzsvēra, ka ir svarīgi, lai visi atlikušie tehniskie pētījumi tiktu pabeigti līdz, vēlākais, 2018.gada 31.maijam, un tās pastāvīgi uzraudzīs paveikto.
Priekšsēdētāja vietnieks, komisārs un ministri atkārtoti apliecināja stingru apņemšanos īstenot elektrotīklu sinhronizācijas projektu, jo bez tā nav iespējams iedzīvināt Enerģētikas savienību, kas ir Žana Kloda Junkera vadītās EK prioritāte.
Pārstāvniecībā norādīja, ka jau no pilnvaru laika sākuma Junkera vadītā EK ir bijusi apņēmības pilna īstenot stratēģiskus energoinfrastruktūras projektus un risināt Baltijas jūras reģiona enerģētiskās izolētības problēmas, proti, ciešāk integrēt šo reģionu Eiropas Savienības (ES) enerģijas tirgū. Viens no uzdevumiem, lai to panāktu, ir Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija.
Baltijas valstu reģions, kas agrāk bija enerģētiski izolēta teritorija, šobrīd, pateicoties nesen izveidotajām elektrolīnijām, ir savienots ar Poliju (LitPol Link), Zviedriju (NordBalt) un Somiju (EstLink). Šos projektus bija iespējams realizēt ar ES atbalstu. Vēsturisku iemeslu dēļ Baltijas valstu elektrotīkls joprojām darbojas sinhronizēti ar Krievijas un Baltkrievijas sistēmām.
Elektrotīkla sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu tuvākajos gados būs viena no galvenajām Baltijas valstu un ES enerģētikas prioritātēm. Attiecīgo tīkla elementu nostiprināšanas projekti ir iekļauti kopīgu interešu projektu (KIP) sarakstā, ko EK pieņēma 2017.gada 23.novembrī. Kopīgu interešu projekti ir svarīgi infrastruktūras projekti, jo īpaši pārrobežu projekti, ar kuru palīdzību tiek savienotas ES valstu energosistēmas. Šo projektu uzdevums ir palīdzēt ES īstenot tās klimata un enerģētikas politikas mērķus: cenas ziņā pieejama, droša un ilgtspējīga enerģija ikvienam iedzīvotājam, skaidroja pārstāvniecībā.