Par «Conexus Baltic Grid» akcionāru kļūs «Augstsprieguma tīkls»

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcionāru kļūs AS «Augstsprieguma tīkls», otrdien preses konferencē paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

(Turpināta no 5.rindkopas.)

Ministrs skaidroja, ka valdība veica pārrunas ar visiem «Conexus» akcionāriem, kuriem līdz šā gada beigām jāpārdod akcijas - ar «Gazprom», «Itera Latvija» un «Uniper Ruhrgas International GmbH» («Uniper»). Sarunas noslēgušās ar «Uniper», kas savas daļas 18,31% apmērā pārdos «Ausgtsprieguma tīklam».

Ašeradens neatklāja darījuma summu, bet norādīja, ka darījums tiks finansēts ar aizņēmumu Valsts kasē, tādējādi šai akciju iegādei nebūs ietekmes uz valsts budžetu.

Savukārt ar pārējiem «Conexus» akcionāriem sarunas esot noslēguma fāzē. Ja pārējie akcionāri savas daļas nepārdos, tie pēc 1.janvāra zaudēs balsstiesības uzņēmumā «Conexus».

Ekonomikas ministrijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka atbilstoši valdības lēmumam iegādāties daļu Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora akcijas piektdien, 15.decembrī, «Augstsprieguma tīkls» noslēdza darījumu ar «Uniper» par tam piederošo «Conexus» akciju iegādi.

«Balstoties uz atbildīgo institūciju un piesaistīto neatkarīgo konsultantu veikto vērtējumu un atzinumiem, valdība ir secinājusi, ka «Conexus» akciju iegāde ir svarīgs valsts enerģētiskās neatkarības un drošības jautājums. Vienlaikus, iegādājoties Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora akcijas, valsts mērķis ir turpināt virzību uz Baltijas valstu un Somijas reģionālā gāzes tirgus izveidošanu līdz 2020.gadam. Valdības definēto mērķi pilnībā būs iespējams sasniegt, nodrošinot arī attiecīgas infrastruktūras attīstību (Igaunijas-Somijas starpsavienojumu - «Balticconnector» un Lietuvas-Polijas starpsavienojumu - GIPL), sasniedzot augstu tirgus efektivitāti un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī nodrošinot dabasgāzes cenu izlīdzināšanos ar centrālo Eiropu. Vienlaikus «Conexus» akciju iegāde ir Latvijas valstij ekonomiski izdevīgs darījums, balstoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši starptautiski atzītām novērtējuma metodēm,» skaidroja ministrijā.

Ekonomikas ministrijā norādīja, ka lēmums par «Conexus» 18,31% akciju iegādi «Augstsprieguma tīkla» īpašumā pieņemts, ņemot vērā «Augstsprieguma tīkla» pieredzi enerģijas pārvades aktīvu pārvaldībā un infrastruktūras ekspluatācijā. Akciju iegāde dos arī papildu iespējas «Augstsprieguma tīkla» elektroenerģijas apgādes drošības nodrošināšanā, jo dabasgāze ir kurināmais Rīgas termoelektrostacijām, kuras ir visa reģiona apgādes drošībai nozīmīgs elektroenerģijas ražošanas avots periodos, kad ir augsts siltuma un elektrības pieprasījums un ūdens pietece Daugavā nav pietiekama, lai elektroenerģijas pieprasījumu segtu ar hidroelektrostacijām.

Ministrijā piebilda, ka 2016.gadā, Saeimai atbalstot grozījumus Enerģētikas likumā, tika pieņemts lēmums par dabasgāzes tirgus atvēršanu brīvai konkurencei 2017.gada 3.aprīlī. Vienlaikus tika noteikts, ka līdz tirgus atvēršanai vertikāli integrētam uzņēmumam «Latvijas gāze» ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - vienu, kas pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, un otru, kas īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas. Līdz ar to 2017.gada sākumā tika izveidota «Conexus», no «Latvijas gāzes» nodalot dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūru, proti, Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un tai piederošo pārvades cauruļvadu infrastruktūru.

Tāpat Enerģētikas likumā tika noteikts, ka līdz 2017.gada 31.decembrim «Conexus» ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali. Līdz ar to «Conexus» kā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora lielākajiem akcionāriem, kuri ir iesaistīti arī dabasgāzes tirdzniecībā un dabasgāzes ieguvē, proto, «Gazprom», «Itera Latvija» un «Uniper», līdz šā gada 31.decembrim ir jāpārdod sev piederošās akcijas. Likumā šāda prasība tika iekļauta, lai nostiprinātu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora neatkarību un novērstu iespēju, ka no «Conexus» akcionāriem kāds nonāk interešu konfliktā un var tikt turēts aizdomās par iespējamo ieinteresētību ierobežot pārvades sistēmas operatora neitralitāti pret visiem dabasgāzes tirgus dalībniekiem.

Likumā tika paredzētas valsts pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Ņemot vērā paredzamo akcionāru maiņu un valsts intereses, 2016.gadā valdība sāka izvērtēt iespēju iegādāties «Conexus», uzdodot konsultantam «Deloitte» izvērtēt iespējamos scenārijus saistībā ar «Conexus» akcijām. Balstoties uz sākotnējā vērtējuma rezultātiem, Ministru kabinets atbalstīja sarunu turpināšanu ar «Conexus» akcionāriem par iespējamo gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora kapitāldaļu iegādes darījumu. Lai atbalstītu valdības darbu, tika parakstīts līgums ar konsultantu konsorciju viena no pasaules vadošajiem finanšu konsultantiem «Rothschild» vadībā. Konsorcijā ietilpst arī «Porta Finance», «Deloitte» un advokātu birojs «TGS Baltic».

«Conexus Baltic Grid» dibināts 2016.gada nogalē, tam no AS «Latvijas gāze» nododot uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus. Patlaban 34,1% «Conexus Baltic Grid» akciju pieder «Gazprom», 29,06% - «Marguerite Gas», 18,31% - «Uniper», 16,05% - «Itera Latvija», bet 2,49% pārējiem akcionāriem.

Atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām līdz šā gada beigām «Conexus Baltic Grid» jāpārdod, lai tā akcionāri būtu ar «Latvijas gāzes» īpašniekiem nesaistītas personas. Tiesa gan, šī prasība neatteicas uz finanšu investoru «Marguerite Fund».

«Conexus Baltic Grid» pilda Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora pienākumus. Šā gada augustā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» atzina, ka valstij vajadzētu saglabāt kontroli pār Inčukalna gāzes krātuvi, iegādājoties akcijas, tomēr tās nav jāpērk par jebkuru cenu.

«Augstsprieguma tīkls» ir neatkarīgs elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu elektroenerģijas pārvadi. «Augstsprieguma tīkla» kapitāldaļu turētāja ir Finanšu ministrija.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu