Pagājušais gads bijis jau otrais gads pēc kārtas, kad likvidēto uzņēmumu skaits valstī pārsniedzis jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu, un trešais gads, kurš nesis strauju likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumu, liecina «Lursoft» mājaslapā publicētā informācija.
Pagājušais gads būtiskas izmaiņas jaunu uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas līknēs nav nesis - turpinājis sarukt jauno uzņēmumu skaits un pieaugt likvidēto. Analizējot iemeslus likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumam, kas, salīdzinot ar 2016.gadu, pērn pieaudzis pat par 34,78%, «Lursoft» norāda, ka viens no faktoriem ir uzņēmējdarbības vides sakārtošana, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Uzņēmumu reģistram no reģistriem izslēdzot uzņēmumus, kuri ilgstoši neveic saimniecisko darbību, kā arī dažādi individuāli iemesli, piemēram, sīvā konkurence, kā rezultātā daudzi nolēmuši slēgt savus uzņēmumus.
To, ka lielākā daļa no likvidētajiem uzņēmumiem ir tā dēvētās uzņēmumu «čaulas», apliecina «Lursoft» statistikas dati, kas rāda, ka no 16 479 pērn likvidētajiem uzņēmumiem tikai 15,6% ir iesniegts pārskats par 2016.gadu, un no tiem puse pārskatos norādījuši, ka šajā gadā nav veikuši saimniecisko darbību.
Pērn saglabājusies iepriekšējo gadu tendence samazināties jauno uzņēmumu skaitam. «Lursoft» apkopotā statistika rāda, ka 2017.gadā Latvijā reģistrēti 10 210 jauni uzņēmumi, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada. Salīdzinot ar gadu iepriekš, «Lursoft» aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%.
«Lursoft» norāda, ka uzņēmējdarbībā iesaistās aizvien lielāks skaits personu, kuras izlēmušas dibināt savu pirmo uzņēmumu. «Lursoft» aprēķinājis, ka no visiem dalībniekiem, kuri 2017.gadā reģistrējuši jaunu uzņēmumu, 61,1% gadījumu personas vārds iepriekš nav bijis atrodams citu Latvijā reģistrētu uzņēmumu dalībnieku sarakstos. Gada laikā šādu personu skaits ir tikai audzis, jo vēl 2016.gadā dalībnieku, kuri reģistrējuši pirmo uzņēmumu, īpatsvars veidojis 55,79%.
Pagājušajā gadā 1534 jaunreģistrētiem uzņēmumiem vismaz viens no dalībniekiem bijis no ārvalstīm, kas veido 15,02% no kopējā uzņēmumu skaita. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ārvalstu dalībnieku īpatsvars starp jaunajiem uzņēmumiem saglabājies nemainīgs.
«Lursoft» apkopotā informācija liecina, ka 2017.gadā visbiežāk savu kapitālu Latvijā reģistrētajos uzņēmumos ieguldījušas personas no tuvējām kaimiņvalstīm, kā arī no Itālijas. «Top 5» populārākās valstis, kuru pārstāvji 2017.gadā visbiežāk ieguldījuši līdzekļus jaunreģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā, bija Krievija - 404 investori, Igaunija - 202 investori, Lietuva - 171 investors, Ukraina - 145 investori, Itālija - 93 investori.
Kamēr jauni uzņēmumi tiek reģistrēti aizvien piesardzīgāk, likvidēto uzņēmumu skaits aizvadītajā gadā turpinājis strauji pieaugt, gada laikā palielinoties par 34,78% un sasniedzot jau 16 479 uzņēmumus. «Lursoft» dati liecina, ka aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits bijis lielākais pēdējo 26 gadu laikā.
«Lursoft» aprēķinājis, ka pērn likvidēto uzņēmumu vidējais vecums ir 10,3 gadi, kas apstiprina - iemesls likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumam saistāms ar uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, likvidējot tā sauktos «tukšos» uzņēmumus.
No visiem pagājušajā gadā likvidētajiem uzņēmumiem tikai 15,6% iesnieguši pārskatus par darbību 2016.gadā, savukārt 53,98% aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu bijusi apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 8,06% likvidācijas brīdī bijis reģistrēts nodokļu parāds.
Analizējot nozares, kurās visbiežāk darbojušies likvidētie uzņēmumi, redzams, ka pagājušais gads nav nesis būtiskas izmaiņas, jo priekšplānā izvirzījusies mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, aiz kuras seko būvniecība un uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar automobiļu un motociklu tirdzniecību un remontu.
Lai gan nemainīgi populārākā jaunu uzņēmumu reģistrācijas forma ir mazkapitāla SIA, to īpatsvars starp jaunajiem uzņēmumiem, lai arī nedaudz, taču, salīdzinot ar 2016.gadu, sarucis. «Lursoft» dati rāda, ka pērn no visiem gada laikā reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem 57,98% bijušas SIA ar samazinātu pamatkapitālu. Tikmēr 2016.gadā to īpatsvars veidojis 61,4%.
«Lursoft» norāda, ka no visām pagājušajā gadā reģistrētajām mazkapitāla SIA vairāk nekā pusei pamatkapitāls bijis robežās no viena eiro līdz 10 eiro, tostarp 23,84% - robežās no diviem eiro līdz 10 eiro, bet 37,22% - tikai viens eiro.
Starp 2017.gadā reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem atrodami arī vairāki komersanti ar daudzmiljonu pamatkapitālu. Lielākais 2017.gadā reģistrētais uzņēmums ir AS «European Lingerie Brands», kura reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 47,524 miljoni eiro. Liepājā reģistrētais holdinguzņēmums «European Lingerie Brands» kļuvis par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA «Lauma Fabrics» vienīgo kapitāldaļu turētāju un maijā jau reģistrēta 31,091 miljona eiro vērta komercķīla, kurā ieķīlātas «Lauma Fabrics» kapitāldaļas.
2017.gada janvārī reģistrēts, bet decembrī jau likvidēts vēl viens holdinguzņēmums SIA «Stern Holding», kurš pēc reģistrētā un apmaksātā 40 miljonu eiro lielā pamatkapitāla ierindojies saraksta otrajā vietā. Uzņēmuma dibinātājs ir Vladislavs Šternfelds un viņam piederošais SIA «Sternfeld Holding», kas pagājušā gada augustā pievienots nu jau likvidētajam «Stern Holding». «Lursoft» pieejamā informācija rāda, ka patlaban, pēc «Stern Holding» likvidācijas, Šternfeldam vairs nepieder daļas Latvijā reģistrētos uzņēmumos.
Pērn reģistrēto lielāko uzņēmumu saraksta trešajā vietā ierindojusies vēl viena Liepājā reģistrēta holdingkompānija - AS «European Lingerie Group», kas sākotnēji reģistrā ierakstīta ar nosaukumu AS «Lauma International». Pagājušā gada aprīlī dibinātā uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 37,97 miljoni eiro. Arī šim uzņēmumam drīz vien pēc tā izveides reģistrēta komercķīla, 13,5 miljonu eiro vērtībā par labu AS «LHV Pank» ieķīlājot sev piederošās AS «European Lingerie Brands» akcijas.
Pērn reģistrēto lielāko uzņēmumu sarakstā 4. un 5.pozīcijā ierindojušās divas nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības - AS «Gaso» un AS «Conexus Baltic Grid». AS «Latvijas gāze» meitasuzņēmums «Gaso», kura pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro, ir gāzes sadales sistēmas operators un reģistrēts, pildot Enerģētikas likuma prasības nošķirt gāzes sadali no tirdzniecības. «Gaso» ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā.
«Conexus Baltic Grid», kura pamatkapitālu veido 39,786 miljoni eiro, reģistrēts 2017.gada janvārī un tā lielākie sākotnējie akcionāri ir «Gazprom», «Itera Latvija», «Marguerite Gas I S.a.r.l.» no Luksemburgas un vācu «Uniper Ruhrgas International GmbH». Aizvadītā gada izskaņā Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» noslēdzis darījumu ar «Itera Latvija» par tai piederošo dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora 16,05% akciju iegādi. Pēc darījuma noslēgšanas Latvijas valstij kopumā piederēs 34,36% «Conexus Baltic Grid» akciju.
