Latvija ir viena no fiskāli disciplinētākajām Eiropas Savienības (ES) un eirozonas dalībvalstīm, trešdien Valsts kontroles rīkotajā preses konferencē par valsts budžeta plānošanas efektivitāti sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Finanšu ministre: Latvija ir viena no fiskāli disciplinētākajām ES valstīm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komentējot Valsts kontroles ieteikumu Finanšu ministrijai (FM) mazināt valsts parādu un budžeta veidošanā ievērot fiskālo disciplīnu, ministre uzsvēra, ka Latvija katru gadu sevi pierāda kā vienu no ES un eirozonas fiskāli disciplinētākajām dalībvalstīm.
«Latvijas budžeta deficīta līmenis ir zems - plānots, ka 2020.gadā tas sasniegs 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat pagājušajā gadā pirmo reizi izveidojām budžetu ar pārpalikumu, kas apliecina Fiskālās disciplīnas padomes teikto, ka Finanšu ministrija nezīmē mākslīgus ieņēmumus, bet gan plāno piesardzīgus rezultātus,» pauda Reizniece-Ozola.
Savukārt komentējot jautājumu par valsts parādu, finanšu ministre atzina, ka tas veidojies ne tāpēc, ka Latvija būtu dzīvojusi izšķērdīgi, bet gan parāds izveidojies pēckrīzes laikā un dažu gadu laikā to nav iespējams atdot.
«Valsts parādu var mazināt pakāpeniski, tāpēc arī šogad katram politiskajam spēkam vajadzētu par prioritāti vajadzētu nospraust sabalansētu budžetu, lai tādējādi mazinātu valsts parādu,» uzsvēra Reizniece-Ozola.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole revīzijā par valsts budžeta plānošanas efektivitāti rosina mazināt valsts parādu un budžeta veidošanā ievērot fiskālo disciplīnu.
Valsts kontrole norāda, ka Ministru kabinets un Finanšu ministrija (FM) nav ieviesuši vai ir tikai uzsākuši darbības rekomendāciju ieviešanā 48% no Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) sniegtajām 42 rekomendācijām par nepieciešamajiem uzlabojumiem fiskālajā disciplīnā. Piemēram, nav progresa attiecībā uz rekomendāciju par finansējuma sadales optimizāciju veselības aprūpes sistēmai, jo, kā norāda FDP, lai gan finansējums tiks izmantots, lai uzlabotu sabiedrības veselības rādītājus, ir maz ticams, ka šiem pasākumiem būs pozitīva ietekme uz sistēmas efektivitāti un ilgtspēju.
«Situācija, ka netiek ņemta vērā lielākā daļa no fiskālo disciplīnu uzraugošās institūcijas rekomendācijām, liecina par FM, Ministru kabineta un Saeimas nepietiekamu izpratni par fiskālās disciplīnas ievērošanas svarīgumu, FDP lomu un tās rekomendāciju ietekmi uz valsts finanšu ilgtspēju,» atzīst Valsts kontrole.
Vērtējot vispārējās valdības parādu ilgtermiņā, Valsts kontrolei radušās šaubas par vispārējās valdības parāda ilgtspēju. Revidentu ieskatā, ir nepieciešams ņemt vērā tādus faktorus kā sabiedrības attīstības tendences, proti, vai mēs kā sabiedrība spēsim nodrošināt stabilu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi arī turpmāk.
Lai mazinātu valsts finanšu ilgtspējas risku iestāšanos un nodrošinātu atbildīgu fiskālo politiku, Valsts kontrole aicina FM izvērtēt un noteikt specifisku, Latvijai optimāli uzturamu valsts parāda līmeni, pilnveidot fiskālo risku pārvaldību, paredzēt fiskālā nodrošinājuma rezervi katru gadu, kā arī veikt pasākumus, lai atklātu informāciju par Fiskālās disciplīnas likumā paredzēto fiskālās politikas principu ievērošanu.