Valsts kontrole (VK) plūdu kompensāciju izlietojumu plāno pārbaudīt ikgadējā Zemkopības ministrijas (ZM) finanšu revīzijā, kuras rezultāti būs zināmi šā gada maijā, pastāstīja Valsts kontrolieres padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Salna.
VK plūdu kompensāciju izlietojumu vērtēs ikgadējā ZM finanšu revīzijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa apstiprināja, ka valsts atbalsts plūdos bojāgājušajām platībām lauksaimniecībā ir VK redzeslokā, jo sabiedrības interesēs ir pārliecināties, ka kompensāciju izmaksas no valsts budžeta tika piešķirtas atbilstoši mērķiem, kā arī pamatoti izlietotas.
«Šo līdzekļu izlietojumu plānojam pārbaudīt ikgadējā ZM finanšu revīzijā, kuras rezultāti būs zināmi šā gada maijā. Revīzijas laikā revidenti vērtēs, vai piešķirtie līdzekļi, lai daļēji kompensētu zaudējumus par 2017.gada augusta lietavās un plūdos bojā gājušo sējumu, stādījumu kultūrām un sienu, ir izmaksāti pamatoti un atbilstoši normatīvajiem aktiem,» sacīja Salna.
LETA jau vēstīja, ka VK vērtē, vai plūdu kompensāciju izlietojumu pārbaudīt ikgadējā ZM finanšu revīzijā, vai arī skatīt plašākā atsevišķā revīzijā par katastrofu pārvaldību.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par daļas kompensāciju nepamatotu izmaksu, ZM aicinājusi ikvienu ar ziņām par krāpnieciskām darbībām saistībā ar plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām nodot šo informāciju Lauku atbalsta dienesta (LAD) rīcībā, lai to varētu pārbaudīt un gadījumā, ja tiks konstatēti krāpniecības gadījumi, izmaksātos līdzekļus atgūt.
Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» pērn novembra beigās vēstīja, ka daļa Latgales zemnieku varētu būt rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos cietušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult. Raidījums skaidroja, ka liela daļa zemnieku savas platības kompensācijām vai nu nepieteica, vai arī vēlāk savu pieteikumu atsauca, jo viņu lauki pilnībā neslīka zem ūdens. Vienlaikus bija lauksaimnieki, kuri platības pieteica, nokūla un savu iesniegumu vēlāk neatsauca vai arī aizmirsa to izdarīt, līdz ar to saņēma gan kompensāciju, gan laukus nokūla. Tā kā kompensācijām netika noteikta pēckontrole, attiecīgos gadījumus neesot iespējams identificēt.
Pēc raidījumā vēstītā, šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka nedz valdība, nedz par nozari atbildīgā ZM nebija izstrādājusi vienotus un skaidrus, kādā dokumentā fiksētus noteikumus, kuros būtu definēts - kas, par ko un kādā apmērā var saņemt kompensācijas.