Piena kooperatīvi nolēmuši apvienot eksportu, lai mazinātu zemo piena iepirkuma cenu nelabvēlīgo ietekmi uz nozari, informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).
Piena kooperatīvi apvienos eksportu, lai mazinātu piena iepirkuma cenu krituma ietekmi uz nozari
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Patlaban par sadarbību kopīgai piena pārdošanai vienojušies astoņi piena kooperatīvi un notiek sarunas ar pircējiem ārpus Latvijas par ilgtermiņa piegāžu līgumu slēgšanu.
Asociācijā norādīja, ka pēdējo dienu laikā tā saņēmusi gan atbalstu, gan nopēlumu par publiski ierosināto diskusiju par straujajām piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas skārušas lielāko daļu piena kooperatīvu. Tas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem, kas līdzīgu rīcību īstenoja pirms 15 gadiem.
LLKA janvāra sākumā vēstīja, ka aizvadītā gada pēdējās dienās daļa no Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem paziņoja, ka jau no 1.janvāra par pienu maksās piecus līdz septiņus centus mazāk nekā 2017.gada decembrī. Tādējādi piena iepirkuma cena no 35 līdz 36 centiem par kilogramu piena tika samazināta līdz 28 līdz 30 centiem par kilogramu.
Kaut arī asociācijā norādīja, ka minēto cenas samazinājumu joprojām var uzskatīt par pietiekami labu cenu, pie kuras zemnieks var dzīvot un saimniekot, veids, kā tika paziņots par piena iepirkuma cenu mazināšanu, kā arī tās apmērs LLKA Piena grupas kooperatīviem nav pieņemams. Asociācijas ieskatā, Latvijā cena samazināta, iepriekš nebrīdinot un neizskaidrojot tik strauja krituma iemeslus, kas ir pretēji Eiropas valstu piena pārstrādes uzņēmumu praksei. Līdz ar to LLKA uzskata, ka tas liecina par respekta un cieņas trūkumu pret sadarbības partneriem – piena ražotājiem jeb izejvielas piegādātājiem.
LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane sacīja, ka minētā situācija piena kooperatīvus novedusi pie tā, ka par piena pārdošanu nākas vest sarunas ar uzņēmumiem ārpus Latvijas. «Latvijā var pārstrādāt 60% vietējā piena, bet 40% jāizved uz Lietuvu un Igauniju. Tā ir laime, ka varam to darīt, jo pretējā gadījumā piena govis, kas saražo 40% piena, būtu jāizkauj,» skaidroja Feldmane.
LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons norādīja, ka Latvijas kooperatīviem ir iepriekšēja pieredze tirgus attiecību uzlabošanā. «Vēl pirms 20 gadiem lielie graudu iepircēji diktēja, par kādām cenām un cik daudz graudu pirks no zemniekiem. Tas stimulēja graudu kooperatīvu veidošanos ar mērķi pārdot graudus pasaulē par pasaules cenām. Arī toreiz tika likti šķēršļi kooperatīvu centieniem, taču mēs panācām savu un šobrīd graudu audzētāji Latvijā saņem konkurētspējīgas cenas,» uzsvēra Jansons.
LLKA ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. Patlaban LLKA ir 50 biedri.