Policija kūtri atzīst, ka tās darbinieki zaguši dienestam paredzēto degvielu

Par policijai domātās degvielas zādzību tiek turēts aizdomās Valsts policijas Patruļdienesta pārvaldes priekšnieks Vadims Juniks. Viņš nokļuva Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanības lokā aizdomās par koruptīvām darbībām personu konvojēšanā. Izmeklējot to novērošanā atklājās, ka Juniks policijai domāto degvielu iespējams izmanto personīgam labumam. Materiālus KNAB nodeva Iekšējās drošības birojam.

Juniks ir augstākā policijas amatpersona, par kuru ir šādas aizdomas. Taču nav arī vienīgā. Pirmo pērn 23.augustā aizturēja Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas inspektoru Juri Auziņu. Degvielas uzpildes stacijas novērošanas kameras fiksējušas, kā policists apkalpo vairākas privātas automašīnas, tajā skaitā, ekskluzīvo auto Porsche. Par visām šīm mašīnām viņš samaksā, izmantojot Valsts policijas dienesta automašīnai piesaistīto degvielas karti. Auziņš, Juniks, un kāds Junika vadītās pārvaldes darbinieks atstādināts no pienākumu pildīšanas. Iekšējās drošības birojs izmeklē arī Salaspils iecirkņa priekšnieka rīcību.

Valsts kontroles revidenti atklājuši, ka lielākajā daļā policijas ceļazīmēs norādītais maršruts , nobrauktie kilometri un laiks būtiski atšķiras no GPS datiem.Šīs sistēmas bieži ir izslēgtas vai nedarbojas. Valsts kontrole policijai par nepietiekamu degvielas uzskaites kontroli norādījusi vairākās savās revīzijās.

Iekšējā drošības biroja sāktās izmeklēšanas var beigties ar sodu tad, ja zādzību atzīst policija un piesakās uz mantisko zaudējumu. Tas nozīmē, ka policijas vadībai jāpiekrīt savu kolēģu sodīšanai. TV3 zināms, ka tas notiek novēloti un no sešiem Iekšējās drošības biroja pērn uzsāktajiem kriminālprocesiem , vienā gadījumā policija vispār nav vēlējusies sevi atzīt par cietušo.

Raidījumam kļuvis zināms, ka policija nav atzinusi zādzības faktu kriminālprocesā par Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes ekspertu Nikolaju Mihailovu, kurš ar dienesta automašīnai paredzēto karti degvielu pildīja benzīnkannā. Eksperts norādījis, ka tā bijusi nepieciešama policijas ģeneratoram. Pret Mihailovu izmeklēšana turpinās par dienesta dokumentu viltošanu.

Arī Rīgas dome neatzīst sevi par cietušo nanoūdens lietā

Policija nav vienīgā, kuras saimniecībā atklātas regulāras zādzības, bet tā kūtri vai vispār neizmanto tiesības zaudētos līdzekļus atgūt. Gada nogalē policija pabeidza izmeklēšanu tā dēvētajā Rīgas satiksmes nanotehnoloģiju lietā. Prokuratūra ir apstiprinājusi Nekā personīga sižetu sērijā stāstīto par shēmām transporta mazgāšanas līdzekļu iepirkumos.

Organizēta grupa divos Rīgas satiksmes iepirkumos sakārtoja fiktīvu cenu aptauju ar vajadzīgo uzvarētāju, viltoja grāmatvedības dokumentus un preču pavadzīmes, un dārgu nanotehnoloģisku izstrādājumu vietā Rīgas satiksmei piegādāja ko citu, iespējams pat ūdeni. Prokuratūra secina, ka no pašvaldības uzņēmuma izkrāpti kopā turpat 800 tūkstoši- 2013.gadā 474 tk un 2014.gadā 300 tūkstoši eiro.

Nekā personīga zināmas apsūdzētās personas- lietu kārtotāja Vita Baurovska, uzņēmējs Aleksandrs Beskorovainijs, auditors Valērijs Baškirovs un Vjačeslavs Stunžāns, bijušais Rīgas satiksmes darbinieks.

Stunžāns darbojās brīvi un nepieskatīti, bet ar izkrāpto naudu bija jādalās. Notikušā lieciniece Baurovska stāstīja, ka Izkārtnes firmai pienācās 3%, 10% Beskorovainija kompānijām, bet lielākie līdzekļi skaitīti ārzonas kompānijām uz Ķīnas un Honkongas bankām, vēlāk no kontiem to izņēma skaidrā naudā. Pēc pirmā Nekā personīga sižeta, kurā Baurovska atklāti stāstīja, kā shēma tika noorganizēta ,viņa no lapiņas nolasīja paziņojumu, ka iepriekš teikto atsauc un visiem atvainojas. Šo video savā youtube kontā pirmais ievietoja Ušakovs.

Pārbaudi zibensātrumā noorganizēja Rīgas satiksme un savā izmeklēšanā secināja , ka nekas nav izkrāpts un autobusi mazgāti ar dārgajiem nanolīdzekļiem. Arī darba attiecības ar Stunžānu Rīgas satiksme izbeigusi tikai pērn 1.decembrī.

Izmeklēšanas gaitā izmeklētājs vairākkārt vērsies pie Rīgas satiksmes un Rīgas domes, aicinot viņus pieteikties par cietušo šajā kriminālprocesā. Šādas tiesības ļautu Rīgas satiksmei aktīvi piedalīties tiesā, pieteikt mantiskos zaudējumus. Tomēr uzņēmums nav centies izkrāpto naudu atgūt.

Rīgas satiksmes pozīciju izlikties, ka krāpšana nenotika, vājina kāds nesen pasludināts Administratīvās apgabaltiesas spriedums, norāda raidījums. Strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu jau otrā tiesu instance pateikusi,ka nanotehnoloģiju darījumi nav notikuši, un Rīgas satiksmei jāatmaksā valstij nepamatoti atskaitītais pievienotās vērtības nodoklis turpat 100 tūkstoši. Spriedumā teikts, ka tā bijusi rūpīgi izstrādāta fiktīvo darījumu ķēde, kurā svarīga loma bija Rīgas satiksmes darbiniekam Stunžānam un uzņēmumam bija visas iespējas zināt un nodrošināt savlaicīgu kontroli, lai nepieļautu Rīgas satiksmes iesaistīšanos tajā.