Iespējams, Latvijai nāksies samaksāt 3,7 miljonus eiro lielas kompensācijas Lietuvas uzņēmumam «E Energija», kurš decembrī uzvarēja Starptautiskajā šķīrējtiesā par investīciju aizsardzību, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga». Strīds bija par Lietuvas siltumapgādes kompānijas padzīšanu no Rēzeknes 2007.gadā.
Rēzeknes pašvaldība 2005.gadā savu apkures sistēmu nodeva Lietuvas kompānijai. Trīs gadus vēlāk pašvaldība līgumu lauza, jo firma neesot pildījusi savas saistības. Lietuvieši ir priecīgi, ka viņiem pēc desmit gadiem izdevies pierādīt, ka Rēzeknes pašvaldība pret viņiem izturējās netaisnīgi. Pašvaldība savu atbildību noliedz. Zaudējumā esot vainīga valdība, kas nav mācējusi pārliecināt arbitrus. Par to, vai maksāt piespriesto, vai mēģināt spriedumu atcelt, valdība lems tuvāko mēnešu laika.
Rēzekne neefektīvu un dārgu siltumapgādi mantoja no padomju laikiem. 2000.gadu sākumā pilsēta izlēma pāriet uz gāzes apkuri. Toreizējais pilsētas mērs Juris Začests noslēdza līgumu ar «Latvijas gāzi», ka uzņēmums izbūvēs gāzesvadu, bet pilsēta apņēmās ik gadu nopirkt vairāk nekā 30 miljonus kubikmetru gāzes.
Līdz 2005.gadam Rēzekni apkurināja ar dārgo un netīro mazutu. Gāzes pievilkšanu pilsētnieki gaidīja kā atpestīšanu no lielajiem rēķiniem un parādiem. Taču tā nenotika, sākās vēl lielākas nepatikšanas.
2005.gadā gāzesvadu pilsētai pievilka. Varēja atteikties no trīsreiz dārgākā mazuta kurināšanas, taču pašvaldība savu apkures sistēmu nebija sagatavojusi dabasgāzei. Ja pieprasīto gāzi pilsēta netērētu, būtu jāmaksā sods. Tāpēc tā bez konkursa noslēdza līgumu ar Lietuvas kompānijas «E Energija» meitas firmu «Latgales enerģija».
«E Energija» bijis vienīgais uzņēmums, kas operatīvi varēja mazuta katlus pielāgot gāzei, jo viņiem bijusi tāda pieredze Lietuvā. Noslēgts 30 gadu līgums, kas paredzēja, ka «Latgales enerģija» pārveidos apkures sistēmu. Uzņēmumā «Latgales enerģija» līdzīpašnieki lietuviešiem bija tolaik ietekmīgi «pareksieši» Ļevs Voronovs un Juris Vanags.
Sākumā sadarbība bijusi laba. 2005.gada vēlēšanās Začests zaudēja amatu. Viņu notiesāja par vēlētāju balsu pirkšanu. 2006.gadā par domes priekšsēdētāju kļuva Tautas partijas deputāts Juris Guntis Vjakse. Tā 2007.gada oktobrī «Rēzeknes siltumtīkli» pārņēma katlumājas un apkures sistēmas, jo Lietuvas kompānija nebija sākusi kurināšanu. «Latvijas gāze» par parādiem bija atslēgusi pilsētai gāzi, bija draudi, ka apkures nebūs vispār.
Vjaksem tobrīd bija spēcīga aizmugure. Valdības vadītājs bija viņa partijas biedrs Aigars Kalvītis. Latvijas tiesās pašvaldības rīcība atzīta par likumīgu. Lietuvas uzņēmumam ir cita versija par notikušo. Tas uzskata, ka izdzīšana no pilsētas bijusi mērķtiecīga un plānota. Kamēr uzņēmums maksājis vecos pilsētas parādus un pārbūvēja apkures sistēmu, tikmēr tas bijis labs investors. Kad tas bijis izdarīts, attieksme mainījusies.
Piecus gadus lietuvieši mēģinājuši vienoties ar Latvijas valdību par zaudēto ieguldījumu kompensēšanu. Taču valdība nav piekritusi, tāpēc 2012.gadā strīds nonācis Pasaules Bankas Starptautiskajā ieguldījumu strīdu risināšanas šķīrējtiesā. Prasības summa bija septiņi miljoni eiro. Šķīrējtiesneši par pamatotu atzina 1,5 miljonu kompensāciju, pārējie gandrīz 2 miljoni ir tiesāšanās izdevumi un procenti. Spriedumā atzīts, ka pašvaldība pārkāpusi taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes principus.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ir pārliecināts, ka zaudētā arbitrāža un pienākums maksāt 3,7 miljonu eiro kompensāciju lietuviešiem ir uz valdības sirdsapziņas. Viņš pilnībā atbalsta iepriekšējā pilsētas vadītāja lēmumu līgumu lauzt.
Latviju arbitrāžā pārstāvēja Valsts kanceleja, advokātu valsts nealgoja. Lietas izskatīšanā klātienē 2015.gada februārī Londonā piedalījās Valsts kancelejas jurists Ivars Mēkons. Tā paša gada pavasarī viņš darbu Valsts kancelejā pameta. Saistībā ar ierobežotas pieejamības dokumentu noplūdi viņš bija zaudējis pielaidi valsts noslēpumam.
Šī pēdējos desmit gados ir vienīgā lieta, kurā Latvijas valsts ir zaudējusi šķīrējtiesā par investoru tiesību pārkāpšanu. Teorētiski valdībai ir iespējams lūgt spriedumu atcelt, taču tas ir iespējams, ja nopietni pārkāpta procedūra. Piemēram, ja spriedumā nav argumentu vai tiesneši bijuši korumpēti.
Kamēr valdība vēl domā, kā rīkoties, Lietuvas kompānija jau nosūtījusi Valsts kancelejai vēstuli ar konta numuru, kur miljoni jāpārskaita.