Reti kurš šaubās, ka martā paredzētajās Krievijas prezidenta vēlēšanās uz jaunu termiņu tiks pārvēlēts Vladimirs Putins. Krievijas ekonomikai tas, visticamāk, nozīmē vēl sešus stagnācijas gadus, prognozē «CNN Money».
Seši stagnācijas gadi? Kas Krievijas ekonomiku gaida pēc vēlēšanām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Negaidiet nekādas nozīmīgas pārmaiņas ekonomikas reformās vai ārpolitikā,» norāda Londonā bāzētās finanšu pētniecības kompānijas «IHS Markit» ekonomiste Lilita Gevorgjana.
«Putina vēlēšanu platforma - ja tāda vispār ir - ir stabilitāte vai, precīzāk izsakoties, pārmaiņu neesamība.»
Krievijas ekonomika 2015.gadā piedzīvoja lejupslīdi, ko izraisīja Rietumu sankcijas un naftas cenu kritums. Tagad tā atguvusies - rublis ir stabils, inflācija gandrīz pietuvojusies rekordzemam līmenim, sarucis bezdarbnieku skaits.
Taču pēc Putina pārvēlēšanas Maskava, visticamāk, neīstenos jaunas reformas, lai Krievijas ekonomika varētu sasniegt tās potenciālu. 18 gadu laikā, kopš Putins ir pie varas, Krievijai nav izdevies pārvarēt atkarību no naftas un dažādot ekonomiku.
«Problēma ir tāda, ka nav ekonomiskās dinamikas,» uzsver ASV pētniecības uzņēmuma «Atlantic Council» analītiķis Anderss Aslunds. «Tā nav vide, kurā gaidīt inovācijas vai aktīvu uzņēmējdarbību.»
Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka turpmāko piecu gadu laikā Krievijas ekonomiskā izaugsme būs tikai 1,5%. Ja naftas cenas kritīsies, tā būs pat vēl gausāka.
Gevorgjana norāda, ka Krievijai vajadzētu sākt cīņu ar korupciju un nepotismu, vienlaikus mazinot ģeopolitisko saspīlējumu. Tas palīdzētu veiksmīgāk piesaistīt ārvalstu kapitālu. Putinam «bija divi gadu desmiti, lai šos mērķus sasniegtu, taču nekas daudz nav izdarīts», viņa secina.
Pēdējos gados Krievijai noteiktās starptautiskās sankcijas aizbiedējušas daudzus ārvalstu investorus. Par labu nenāk arī Krievijas kā birokrātiskas, nestabilas un korumpētas valsts reputācija.
Ārvalstu tiešās investīcijas Krievijā 2017.gada pirmajā pusē sasniedza 14 miljardus ASV dolāru, liecina valsts Ekonomikas attīstības ministrijas dati. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, to apjoms ir pieaudzis. Taču bankas «Santander» analītiķi norāda, ka investīciju apjoms ir ļoti zems, ņemot vērā valsts ekonomisko potenciālu.
«Ja paļaujas tikai uz valdības investīcijām un uzņēmumiem, kas galvenokārt pieder valstij... Ar to nepietiek,» norāda «Berenberg Bank» ekonomists Kārstens Hese.
Politiskais saspīlējums un sankcijas arī mazina Krievijas uzņēmumu konkurētspēju ārzemēs.