FM: Valdības rīcības plānā ietvertais uzdevums par ES fondu ieviešanu izpildīts gadu ātrāk

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Kaspars Nordens/LETA

Par vienu gadu ātrāk izpildīts Māra Kučinska (ZZS) valdības rīcības plāna uzdevums Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju nosacījumu apstiprināšanā un projektu uzsākšanā, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz šā gada 24.janvārim apstiprināti noteikumi par 4,2 miljardiem eiro jeb 96,5% finansējuma, un uzsākti projekti ar ES fondu līdzfinansējumu par vairāk nekā 2,5 miljardiem eiro, kas pārsniedz pusi Latvijai pieejamā finansējuma. Valdības rīcības plānā ir noteikts līdz 2017.gada 31.decembrim tiks apstiprināti noteikumi par četriem miljardiem eiro un līdz 2018.gada 31.oktobrim uzsākt projektus 2,4 miljardu eiro apmērā.

Finansiāli apjomīgākie projekti, par kuru īstenošanu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) 2017.gadā noslēgti līgumi, ir Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība par 65,7 miljoniem eiro, kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē par 37,6 miljoniem eiro, VAS «Latvijas dzelzceļš» Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība - 37 miljoni eiro un izglītības kvalitātes valsts dienesta projekts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai par 31,3 miljoniem eiro.

Straujākā attīstība vērojama projektos transporta, vides un teritoriālās attīstības, sociālās iekļaušanās un izglītības jomā. Jau ceturtajai daļai no uzsāktajiem projektiem ir noslēgti iepirkumu līgumi. Tāpat ir pieaugoša dinamika maksājumos par jau veiktām investīcijām projektos.

Kopumā 2018.gadā un 2019.gadā vēl ir jāapstiprina seši investīciju nosacījumi par 1,8% no plānošanas periodā pieejamā ES finansējuma jeb 78,2 miljoniem eiro. Tiek plānotas arī vairākas finansējuma apjoma pārdales apstiprināmo noteikumu starpā, piemērojoties aktuālajai situācijai nozarēs.

Atsevišķās nozarēs, īpaši programmās, kuras tiek īstenotas ierobežotas projektu atlases veidā, 2017.gadā projektu plānu izpilde ir kavējusies. Secināts, ka finansējuma saņēmēji maksājumu pieprasījumu iesniegšanas plānu izpildē būtiski neievēro disciplīnu - bieži neiesniedz maksājumu pieprasījumus plānotajā termiņā un plānotā finanšu apjomā, kā arī vairākkārt iesniedz mainītus maksājumu pieprasījumu plānus, tos ievērojami samazinot gan pa mēnešiem, gan gadā kopumā.

FM piebilda, ka jauni projekti netiek iesniegti atbilstoši projektu īstenotāju noteiktajam plānam. Tāpēc situācijas risināšanā iesaistītas atbildīgās ministrijas, lai novērstu turpmāku kavēšanos. Lielākie kavējumi ir, piemēram, energoefektivitātes, uzņēmējdarbības un ūdenssaimniecības programmās, kur projektu iesniegumu atlase ir jau noslēgusies.

Ūdenssaimniecības jomas finansējumu šobrīd plānots novirzīt ceturtās kārtas projektiem. Ņemot vērā, ka vairākās pašvaldībās netiks realizēta arī daļa projektu uzņēmējdarbības atbalstam, Reģionālā koordinācijas padome izvērtēs iespējas to vietā atbalstīt projektus, kuri ideju priekšatlasē izpildīja atlases kritērijus, bet kuriem sākotnēji trūka finansējuma. Savukārt degradēto teritoriju revitalizācijas projektiem 2018.gada sākumā tiks izsludinātas atkārtotas atlases.

FM arī turpmāk rosinās ieviest stingrākus finanšu un ieviešanas disciplīnas pasākumus. Papildus 2018.gada sākumā CFLA sadarbībā ar projektu īstenotājiem pārskatīs projektu ieviešanas plānus, lai uzlabotu to kvalitāti, pārliecinoties par piesardzības principa ievērošanu un dažādu risku izvērtēšanu. Tāpat CFLA turpinās proaktīvi un mērķtiecīgi izglītot un konsultēt projektu ieviesējus par dažādiem aspektiem, lai rezultāti būtu sekmīgi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu