Eksperts: Nākotnē līdzīgi kā citur Eiropā varētu apvienoties mazās Latvijas tūrisma aģentūras

Kā informēja «Turības» pārstāve Elīna Šķēle, janvāra beigās Lingebērziņš starptautiskās tūrisma izstādes «Balttour 2018» biznesa forumā, kas tika veltīts mūsdienu globalizācijas un digitalizācijas mestajiem izaicinājumiem Latvijas tūrisma uzņēmējiem, prezentēja gada nogalē veikto pētījumu «Latvijas tūrisma uzņēmumu attīstības tendences jeb kā būt soli priekšā gudrajam klientam?». Tā mērķis bija noskaidrot kāds ir mūsdienu tūrisma uzņēmums Latvijā, digitalizācijas laikmetā, kādus produktus tie piedāvā, vai uzņēmumi ir atvērti attīstībai un ir gatavi pilnveidoties.

Atbilstoši pētījumam, pašlaik Latvijā ir aptuveni 220 faktiski strādājoši tūrisma uzņēmumi, no kuriem 55,3% ir deviņus vai mazāk gadus veci, 30,3% ir mazāk nekā piecus gadus veci un 22,3% tūrisma uzņēmumu ir vecāki par 15 gadiem.

No kopējā pētījumā aplūkoto uzņēmumu skaita, 19,7% sevi identificē kā tūrisma operatoru, tomēr 72% šo uzņēmumu norāda, ka pārdod arī citu, tostarp arī ārvalstu uzņēmumu sagatavotus pakalpojumus. Vienlaikus 28% uzņēmumu norāda, ka tie pārdod vairāk nekā 10 ārvalstu operatoru piedāvājumus.

Kā galvenais iemesls, kādēļ uzņēmumi paši nerada tūrisma piedāvājumu, pētījumā norādīti operatoru piedāvātie produkti, kurus uzņēmēji uzskata par izdevīgiem, līdz ar to tiem nav vēlme pašiem veidot savu produktu. Turklāt uzņēmēju ieskatā kopējais tirgus nav tik liels, kas savukārt liecina par stabilām esošo tūrisma operatoru pozīcijām tirgū.

Vērtējot uzņēmumu darbību nākotnē, vidēja vecuma - piecus līdz 10 gadus strādājoši uzņēmumi uzskata, ka tūrisma operatori var būt drošāki par savām pozīcijām, savukārt nesen dibināti uzņēmumi ir pārliecinātāki, ka tūrisma aģentūras atrodas stabilākās pozīcijās. Vienlaikus vidēji lieli uzņēmumi uzskata, ka tūrisma aģentūras atrodas stabilākās pozīcijās, nekā tūrisma operatori.

Savukārt taujāti par mūsdienu globalizācijas un digitalizācijas mestajiem izaicinājumiem, vairums tūrisma aģentūru uzskata, ka nākotnē svarīgs būs tiešsaistes pārdošanas segments. Turpretī vērtējot, vai produkta pārdošana tiešsaistes vidē būs drauds vai iespēja, uzņēmumi lielākoties atzīmēja, ka tas būs drauds. Lielākie uzņēmumi nozīmīgāk vērtē e-komercijas nozīmi nākotnē, bet mazākie tūrisma uzņēmumi cer, ka tas uz viņiem neattieksies.

Lingebērziņš norādīja, ka tūrisma uzņēmumi lielākoties ir specializējušies un strādā vienlaikus dažādos segmentos. Viņš uzsvēra, ka maz ir tādu uzņēmumu, kas strādā tikai izejošā tūrisma vai ienākošā tūrisma grupā un tikai ar individuālajiem ceļotājiem, vai tikai korporatīvajiem klientiem - lielākoties uzņēmuma produktu pīrāgs sastāv no dažādiem segmentiem. «Ja skatāmies populārāko tūrisma uzņēmumu darbības segmentu, tad šobrīd tie ir tieši atpūtas ceļojumi individuāliem ceļotājiem, izejošajā tūrismā,» sacīja eksperts.

Viņš skaidroja, ka lielākoties tūrisma uzņēmumi nevis rada, bet pārdod vietējo vai ārvalstu operatoru piedāvājumus. «Mums ir ārkārtīgi vispārēja izpratne par to, kas ir operators un kas ir aģentūra. Pēc definīcijas vajadzētu būt, ka operators ir tas, kas saliek kopā piedāvājumu, un aģents ir tas, kas to pārdod,» uzsvēra Lingebērziņš.

Pēc eksperta teiktā, visprecīzāk tradicionālajām tūrisma operatora jēdzienam atbilst piecus līdz 14 gadus vecs uzņēmums, kurā strādā pieci līdz 10 darbinieki un kuru galvenais darbības segments ir ienākošā tūrisma grupas. Viņš norādīja, ka izejošajā tūrisma grupā tie ir tikai pāris uzņēmumi. Līdz ar to sanāk, ka trešdaļa tūrisma uzņēmumu strādā jauktā modelī, kur vienlaikus tie ir gan aģenti, gan operatori.

«Šobrīd no kopējā tūrisma uzņēmumu skaita 85% [tirgus] nosedz 25 lielākie tūrisma uzņēmumi un, manuprāt, pie mums notiks tas, kas notiek daudzviet Eiropā - mazās aģentūras apvienosies. Ņemot vērā, ka no 730 Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datu bāzē reģistrētiem tūrisma uzņēmumiem šobrīd darbojas vairs tikai 220, tad apvienošanās būtu vienīgais veids, kā turpināt darboties šajā nozarē un mazināt risku iekļūt likvidēto uzņēmumu sarakstā,» sacīja Lingebērziņš.

Viņš arī uzsvēra, ka uzņēmumi patlaban vēl neapzinās e-komercijas nozīmi, kas nākotnē mainīs ierasto darba kārtību. Piemēram, jautājumā par to, kā vērtējama lidostas darbība, pozitīvs vērtējums saņemts tikai no lielajiem tūrisma uzņēmumiem, savukārt tūrisma aģentūras, kurām svarīgs darbības segments ir izejošais tūrisms, daudz biežāk Starptautiskās lidostas «Rīga» attīstību vērtē neitrālāk vai negatīvāk. «Šīs aģentūras ir pirmās, kas cieš no tā, ka aviokompāniju mājaslapās var ērti un salīdzinoši vienkārši iegādāties aviobiļetes un, jo vienkāršāks šis process kļūst, jo vairāk aģentūras klientu izvēlēsies iegādāties biļeti paši,» skaidroja eksperts.

Savukārt, vērtējot tūrisma uzņēmumu attieksmi pret darījumu tūrismu jeb MICE, kas tiek uzskatīts par vienu no visperspektīvākajiem segmentiem tūrismā, Lingebērziņš norādīja, ka atbilstoši aptaujai uzņēmēji to ievieto pie neinteresantajiem segmentiem, jo interese par to ir vēl samērā maza. Viņš to skaidroja ar salīdzinoši lielajām izmaksām, kas rodas uzsākot darbu minētajā segmentā.

Izvērtējot pētījuma rezultātus, eksperts secināja, ka tūrisma uzņēmumu skats nākotnē ir piesardzīgi pozitīvs - tie apzinās, ka tehnoloģiju attīstība būs viens no galvenajiem to darbību ietekmējošajiem faktoriem. «Pagaidām tūrisma uzņēmumi tikai apzinās tehnoloģiju ietekmi nākotnē, bet vēl nav gatavi rīkoties proaktīvi, pārvēršot izaicinājumus iespējās,» atzina Lingebērziņš.

Kā ziņots, šā gada 31.janvārī viesnīcā «Grand Hotel Kempinski Riga» norisinājās «Balttour 2018» biznesa forums, kura laikā pārrunāti jautājumi par digitalizāciju tūrismā un prezentēts pētījums par Latvijas tūrisma uzņēmumu darbību digitalizācijas laikmetā.

«Balttour 2018» biznesa forums notika kā ievadpasākumus tūrisma izstādei-gadatirgum «Balttour 2018», kas norisinājās no šā gada 2.februāra līdz 4.februārim.