Ekonomists: Darba tirgus problēmas parasti atrisina ekonomikas krīze

Viņš norādīja uz problēmām darba tirgū, kurā vērojams darbaspēka trūkums. Kazāks atzina, ka darbaspēka trūkums parasti novērojams laikā, kad strauji aug ekonomika, tomēr iepriekšējā pieredze liecina, ka darba tirgus problēmas atrisinās nākamā krīze.

Pēc Kazāka teiktā, darbaspēka trūkums darba devējiem liek straujāk celt algas un pagājušajā gadā algu kāpums varētu būt bijis 7% apmērā.

Ekonomista vērtējumā, algu kāpumam ir arī pozitīvs efekts, jo tādējādi tiek mazināta emigrācija. Tajā pašā laikā algu kāpumam būtu jāiet roku rokā ar ražīgumu.

«Pagājušajā gadā uzņēmumi prata nopelnīt naudu, lai celtu atalgojumu. Tomēr pastāv risks, ka algu kāpums var pārsniegt ražīgumu,» sacīja Kazāks.

Jau ziņots, ka šā gada janvārī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pieaudzis līdz 7%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada decembrī, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.

Janvāra sākumā NVA uzskaitē bija 63 121 bezdarbnieki, bet mēneša beigās - 65 136 bezdarbnieks, tādējādi reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā palielinājies par 2015 cilvēkiem.

Lielākais bezdarba līmeņa palielinājums vērojams Kurzemes reģionā, kur reģistrētā bezdarba līmenis janvāra beigās pieaudzis līdz 8,1%, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tikpat lielā apmērā pieaudzis arī bezdarbs Zemgalē, kur janvāra beigās bezdarbs sasniedza 6,9%. Vidzemē bezdarbs pieaudzis par 0,3 procentpunktiem, proti, šajā reģionā bezdarba līmenis palielinājies līdz 7,8%.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis decembrī bija Rīgas reģionā - 4,4%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā pagājušā gada decembrī, bet augstākais Latgales reģionā - 16%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis janvārī palielinājies par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 4,1%.