Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) dažu nedēļu laikā veiks papildizmeklēšanu «ABLV Bank» un atkarībā no tās rezultātiem pieņems lēmumus par banku, piektdien žurnālistiem sacīja komisijas vadītājs Pēters Putniņš, vienlaikus informējot, ka komisija nav «ABLV Bank» noteikusi darbības ierobežojumus.
Papildināta visa ziņa
«Vispirms ir jānoskaidro visi apstākļi, jo liela daļa no ASV iestādes ziņojumā minētajiem gadījumiem jau ir izmeklēti pagātnē. Atsevišķus gadījumus vēl izmeklējam un atkarībā no šīs izmeklēšanas rezultātiem tiks pieņemti lēmumi. Tas ir dažu nedēļu jautājums,» teica Putniņš.
Viņš gan patlaban neatklāja, kas tieši ir šie neskaidrie jautājumi, kurus FKTK izmeklē papildus.
FKTK vadītājs norādīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) uzrauga «ABLV Bank» visās jomās, izņemot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kas ir FKTK prerogatīva - visi jautājumi par naudas atmazgāšanas novēršanu ir Latvijas iestāžu kompetences jautājums, arī visas iespējamās sankcijas.
«Patlaban FKTK veic visu apstākļu noskaidrošanu, kā arī tiek veikta ikdienas darbība saistībā ar situācijas stabilizēšanu un noguldītāju interešu aizsardzību. Jāstrādā pie tā, lai būtu pēc iespējas mazāks efekts uz Latvijas banku tirgu. Tādēļ arī publiski aicinu banku regulāri sniegt informāciju par to, kāda ir tās rīcība minēto pārkāpumu novēršanā un situācijas stabilizēšanā,» uzsvēra Putniņš.
FKTK vadītājs uzsvēra, ka banku uzrauga loma nav tikai represijas. «»ABLV Bank» uzraudzība no FKTK puses ir bijusi ļoti cieša tieši pēdējos gados, tāpēc neesam nekādā pārsteiguma stāvoklī. Tas, ka Latvijā joprojām pastāv noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas problēmas, nav noliedzams. Tomēr pēdējos divos gadus no FKTK puses ir veikts ļoti liels korektīvais darbs šajā bankā. Sodi par attiecīgajiem pārkāpumiem «ABLV Bank» ir bijuši lielākie nekā līdz šim jebkad Latvijā. Ieguldījumi, ko esam prasījuši šīs bankas iekšējās kontroles sistēmu uzlabošanai, kopsummā ir gandrīz 20 miljoni eiro. Pirmā vienošanās ar banku par nepilnību novēršanu ir izpildīta - tāda sadarbības precedenta iepriekš nav bijis,» stāstīja Putniņš.
Runājot par Ziemeļkorejai piemēroto sankciju pārkāpumu, Putniņš norādīja, ka no Latvijas likumu viedokļa nav tieša sankciju pārkāpuma. «ASV neizšķir pastarpinātu pārkāpumu no tieša pārkāpuma. Lai vai kur banka atrastos, tās pastarpināta iesaiste kādos procesos tiek uzskatīta par sankciju pārkāpumu. Latvijas likumi ir savādāki,» viņš sacīja.
«Bankas pagātne ir ļoti ietekmējusi šos notikumus un vienmēr esam norādījuši, ka šādi reputācijas riski vienmēr atstāj ietekmi uz bankas darbību,» atzina FKTK vadītājs.
Uz jautājumu par iespējamām bankas nelikumīgām darbībām saistībā ar kādu Latvijas amatpersonu ietekmēšanas mēģinājumiem, Putniņš sacīja, ka FKTK nav nekādas informācijas par šādām lietām. Putniņš arī norādīja, ka nav pierādījumu un risku par to, ka «ABLV Bank» būtu mēģinājusi piedāvāt kukuļus kādam no FKTK darbiniekiem. Pēdējo divu gadu laikā FKTK ieguldījusi lielu darbu, lai «ABLV Bank» veiktu nozīmīgas korekcijas savā darbībā, tāpēc Putniņš norādīja, ka, visticamāk, ASV ziņojums par «ABLV Bank» ir tālākas pagātnes notikumu atbalss.
Patlaban FKTK nav bažu par to, ka līdzīgā situācijā varētu nonākt vēl kāda Latvijas banka. Arī «ABLV Bank» FKTK nav noteikusi darbības ierobežojumus. Putniņš norādīja, ka FKTK seko līdzi tam, kā banka ievēro noteiktās finanšu prasības, lai gadījumā, ja kāda daļa klientu izlemtu pārvietot līdzekļus, tas neradītu kādus satricinājumus.
FKTK vadītājs arī apliecināja, ka «ABLV Bank» kapitāla pietiekamība un likviditāte joprojām ir augstā līmenī. «Pamatjautājums, kas bankai tagad jārisina, un kur cenšamies iespēju robežās līdzēt, lai tā iespējamā izolācija, kurā banka varētu nokļūt pēc šāda paziņojuma, tiktu ātrāk pārvarēta un būtu ar pēc iespējas mazāku ietekmi uz Latvijas finanšu sektoru. Mūsu uzdevums ir rūpēties par to, lai tiktu ievēroti visi normatīvie rādītāji, lai banka būtu spējīga gan ar savu infrastruktūru, gan ar saviem līdzekļiem nodrošināt savu saistību izpildi pret klientiem,» skaidroja FKTK vadītājs.
Putniņš piebilda, ka no ASV puses nav pārmetumu FKTK uzraugošajā darbībā, jo ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») 13.februārī publicētajā paziņojumā teikts, ka «kopš 2015.gada FKTK ir veikusi nozīmīgu darbu, lai veiksmīgi virzītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējuma reformu, kā arī tā prasību izpildi. Tomēr kā norādīts jau 2014.gada «FinCEN» ziņojumā, pozitīvas pārmaiņas var panākt tikai konsekventi sadarbojoties ar bankām. Nepieciešamība uzlabot iestāžu kapacitāti joprojām ir ilgtermiņa uzdevums, ņemot vērā komplicēto naudas atmazgāšanas izmeklēšanas un lietas ierosināšanas procesu».
FKTK pēdējos divos gados ir nodrošinājusi virkni nozīmīgu pasākumu, lai reformētu Latvijas ietvaru šīs jomas sakārtošanā, un arī sekojusi rekomendāciju izpildes gaitai banku sektorā. «Šis darbs tiks turpināts, jo jebkuras bažas par mūsu finanšu sektora reputāciju ir jākliedē. Problēmas mums ir bijušas, tas mums jāatzīst. Par visiem zināmām «mezgla situācijām» mūsu iestādes viedoklis regulāri ir pausts, tajā skaitā piemērojot naudas sodus un cita veida sankcijas Latvijas bankām. Priekšā vēl garš ceļš ejams, un tas, ka bez konstatēto trūkumu plānveida novēršanas arī ārvalstu klientu bāzes pārskatīšana turpināsies, tas ir pilnīgi skaidrs visiem sektorā,» sacīja Putniņš.
Putniņš piebilda, ka FKTK sadarbojas arī ar citām Latvijas institūcijām, taču neatklāja, kādos jautājumos šī sadarbība notiek. Viņš arī nevēlējās atklāt, vai «FinCEN» pirms 13.februāra paziņojuma publicēšanas par to informējusi FKTK.
Jau ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
«FinCEN» norāda, ka «ABLV Bank» biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.
«ABLV Bank» uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā, norādot, ka banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.
Tāpat «FinCEN» ziņojumā sacīts, ka «ABLV Bank» iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.
Savukārt «ABLV Bank» pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai «FinCEN» pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
««ABLV Bank» par pilnīgi nepieņemu uzskata ziņojumā pieminēto kukuļdošanu, to nekavējoties aicinājusi izvērtēt tiesībsargājošās institūcijas. Banka ir vērsusies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju. Nedz banka, nedz bankas darbinieki nekad nav izdarījuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Ar šādu publikāciju faktiski apsūdzot bankas vadību un tās pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai,» žurnālistiem sacīja bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds.
Viņš arī pauda pārliecību, ka «FinCEN» sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem, jo šobrīd bankas rīcībā nav šādas informācijas, taču banka turpina to pārbaudīt.
Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. «ABLV Bank» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā. «ABLV Bank» atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
