«ABLV Bank» uz laiku aptur dalību Latvijas Komercbanku asociācijā, informēja bankas pārstāvis Artūrs Eglītis. Viņš skaidroja, ka šādu lēmumu banka pieņēmusi, lai nemestu ēnu uz nozari kopumā.
«ABLV Bank» uz laiku aptur dalību Latvijas Komercbanku asociācijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«ABLV Banka ir pārliecināta, ka ar savas nostājas skaidrošanu un sadarbību ar ASV Finanšu departamentu, tai izdosies atgūt ne tikai savu, bet visas nozares reputāciju. Banka tic, ka arī Latvijas Komercbanku asociācija aizstāvēs Latvijas banku nozari un finanšu tirgus dalībniekus nacionālajā un starptautiskajā līmenī,» norādīja Eglītis.
Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) dažu nedēļu laikā veiks papildizmeklēšanu «ABLV Bank» un atkarībā no tās rezultātiem pieņems lēmumus par banku, piektdien žurnālistiem sacīja komisijas vadītājs Pēters Putniņš, vienlaikus informējot, ka komisija nav «ABLV Bank» noteikusi darbības ierobežojumus.
Tāpat vēstīts, ka ASV Finanšu ministrijas paspārnē esošais Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls («Financial Crimes Enforcement Network» – FinCEN) otrdien liedza Latvijas bankai ABLV atvērt un uzturēt korespondenkontus ASV.
Šādu lēmumu FinCEN skaidro ar aizdomām par ABLV līdzdalību naudas atmazgāšanas shēmās.
FinCEN paziņojumā arī norādīts, ka ABLV izvairās no dažādu banku darbību regulējošo noteikumu ieviešanas.
Tāpat banka tiek turēta aizdomās par līdzdalību darījumos, kas saistīti ar Ziemeļkoreju, tādējādi pārkāpjot Ziemeļkorejai noteikto starptautisko sankciju režīmu.
Nelikumīgā finansiālā darbība ietver pārskatījumus pusēm, kuras saistītas ar ANO atzīmētiem uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Ziemeļkorejas ballistisko raķešu iepirkšanā vai eksportā.
FinCEN lēmumā norādīts, ka dažādas naudas atmazgāšanas shēmas esot viens no ABLV uzņēmējdarbības virzieniem. Saskaņā ar ziņojumā teikto,
bankas vadība ļauj bankai un tās darbiniekiem izstrādāt un īstenot naudas atmazgāšanas shēmas,
veicina augsta riska «čaulas kompāniju» aktivitāti, kas ļauj bankai un tās klientiem atmazgāt līdzekļus.
ABLV tiek apsūdzēta Latvijā pastāvošo naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas likumu neievērošanā, lai tādējādi varētu īstenot savas nelikumīgās aktivitātes. Tāpat apsūdzības celtas par bankas līdzdalību nelegālās finanšu darbībās Krievijā, Ukrainā un Azerbaidžānā.
Savukārt «ABLV Bank» notikušo komentē šādi: «Pēc sākotnējās informācijas izpētes uzskatām, ka tajā izmantota nepatiesa informācija. Ziņojumā arī nav ņemta vērā būtiska informācija par bankas pēdējos gados paveikto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.»
«ABLV Bank» uzsver, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai FinCEN pārskatītu savus priekšlikumus, un pielikšot visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus.
Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. «ABLV Bank» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā. «ABLV Bank» atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.