ASV finanšu izmeklētāju lēmums par «ABLV bank» un izmeklēšanas darbības pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču liecina par ļoti nopietnām problēmām Latvijas finanšu sektorā, tā pārraudzībā un rada jautājumus par korupciju visaugstākajā līmenī, uzskata partija «Kustība «Par«».
«Kustība «Par«» savā «Twitter» kontā norāda, ka «ņemot vērā iesaistīto amatpersonu statusu un sakarus, mēs aicinām Ministru prezidentu nodrošināt izmeklētāju un prokuroru drošību, neatkarību, objektivitāti un visus izmeklēšanai nepieciešamos resursus, uzaicinot arī starptautiskus ekspertus».
Partija uzskata, ka šajā situācijā Rimšēvičam ir jāatstata sevi no Latvijas Bankas prezidenta un Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa pienākumu pildīšanas.
Kā ziņots, KNAB ir aizturējis Rimšēviču, paziņojis Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija arī liecina, ka aizturēts arī uzņēmējs Māris Martinsons. Personu var aizturēt uz 48 stundām, pēc tam tiesībsargājošajām institūcijām jālemj vai un kādu drošības līdzekli piemērot.
Latvijas Banka komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs. Savukārt KNAB līdz šim nav komentējis veiktās izmeklēšanas darbības. «KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,» teica KNAB pārstāve Laura Dūša.
Aģentūrai LETA ar Rimšēviču līdz šim nav izdevies sazināties. Latvijas Banka komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs.
KNAB ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. «KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,» teica KNAB pārstāve Laura Dūša.
Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no «Norvik bankas» lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
«Norvik bankas» lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
