Norvik bankai bija aizķeršanās ar 2015.gada pārskata apstiprināšanu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «de facto». Bankas auditori pēc finanšu pārskatiem nebija spējīgi sagatavot atzinumu. Auditori uzskaitīja tajos vairākas neatbilstības, atsaucoties riska darījumiem Krievijā un enerģētikas sektorā Latvijā. Ja šo risku ietekmi ņemtu vērā, tad banka neizpildītu minimālos kapitāla pietiekamības rādītājus.
Bankas vadītājs Olivers Bramvels atbildēja, ka bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs ir uzrakstījis iesniegumu kādai Latvijas tiesībsargājošai iestādei saistībā ar kukuļošanu un viņš vēlas ar iestādi sadarboties arī turpmāk.
Ar Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimševiču saistītajā lietā figurē epizode par vairāku simtu tūkstošu kukuļa pieprasīšanu, lai vairs neliktu šķēršļus kādas bankas gada pārskata apstiprināšanai. Par to pēc Rimšēviča aizturēšanas ziņoja portāls diena.lv. Problēmas ar gada pārskata apstiprināšanu 2016.gadā bija «Norvik» bankai. Tai pašai bankai, kuras akcionārs Grigorijs Guseļņikovs iesniedzis pret Latvijas valsti prasību starptautiskā šķīrējtiesā Vašingtonā, ASV. Cita starpā Guseļņikovs apgalvo, ka maksātnespējas administrators Māris Sprūds un kāda augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus.
Norvik banka ir astotā lielākā banka Latvijā. 2013.gadā par tās akcionāru kļuva Grigorijs Guseļņikovs – krievu izcelsmes Lielbritānijas pilsonis.
Banka drīz ieguva atpazīstamību, pateicoties skandālam. Igauņu kompānija «Winergy» bankā bija dabūjusi 50 miljonu eiro kredītu vēja parka celšanai Ventspils novadā. Banka apsūdzēja igauņus, ka viņi negrib naudu atdot. Valsts policija sāka izmeklēšanu par krāpšanu, kurš nesen nonāca tiesā.
Taču banka uzskata, ka valsts nav to pietiekami aizstāvējusi, un iesūdzēja Latviju starptautiskā šķīrējtiesā Vašingronā. «Norvik banka» valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels raidījumam «de facto» iepriekš teica: «Šis nav mūsu mēģinājums norādīt uz kādu vienu vainīgo personu vai grupu, bet mēs skatāmies kā Latvija ir attiekusies pret mūsu investīcijām kopumā. Un divas jomas, kur bijušas vairākas situācijas, ir saistītas ar regulējošo darbību pēdējos gados, kur mēs dažos aspektos redzam nepamatotu, negodīgu un, iespējams, diskriminējošu rīcību. Un otra joma, par ko, es domāju daudzi zina, ir saistīta ar «Winergy» lietu. «Winergy» bija ļoti manāms piemērs dziļi iesakņojušai korupcijai maksātnespējas jomā.»
Nedēļu vēlāk gaismā nāca fakts, ka bankas īpašnieks Guseļņikovs pieteikumā šķīrējtiesā min, ka kāda augsta amatpersona finanšu sektorā un maksātnespējas administrators Māris Sprūds no viņa spieduši kukuli. Tas bijis saistīts tieši ar vēja parka lietu.
Šīs nedēļas nogalē jau pēc Latvijas bankas prezidenta aizturēšanas izskanēja neoficiāla versija par vairāku simtu tūkstošu kukuļa izspiešanu, lai neliktu šķēršļus bankas gada pārskata apstiprināšanai.
Norvik bankai bija aizķeršanās ar 2015.gada pārskata apstiprināšanu. Bankas auditori pēc finanšu pārskatiem nebija spējīgi sagatavot atzinumu. Auditori uzskaitīja tajos vairākas neatbilstības, atsaucoties riska darījumiem Krievijā un enerģētikas sektorā Latvijā. Ja šo risku ietekmi ņemtu vērā, tad banka neizpildītu minimālos kapitāla pietiekamības rādītājus. Banka izvēlējusies KNAB darbības nekomentēt. Bankas vadītājs Olivers Bramvels atbildēja, ka bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs ir uzrakstījis iesniegumu kādai Latvijas tiesībsargājošai iestādei saistībā ar kukuļošanu un viņš vēlas ar iestādi sadarboties arī turpmāk.
Jāatzīmē, ka drīz pēc tam, kad Guseļņikovs kļuva par Norvik bankas īpašnieku, bankas padomē sāka strādāt Latvijas bankas prezidenta Rimševiča vietnieks Andris Ruselis. Šī gada sākumā viņš padomi atstāja.
Ilmāra Rimšēviča advokāts izteicies, ka viņa klienta aizturēšanas iemesls ir kāds notiku, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem. Pats Latvijas bankas prezidents aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu. Aizdomās turētā statuss viņam neesot noteikts.