«Lursoft»: Pēc saimnieciskās darbības apturēšanas uzņēmumi apritē atgriežas reti

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pēc saimnieciskās darbības apturēšanas apritē atgriežas vien retais uzņēmums, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft», analizējot teju 25 000 uzņēmumu, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība, datus, atklājis, ka saimnieciskā darbība patlaban apturēta 11,7% no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, no tiem teju piektdaļa jeb 18,8% ir mazkapitāla SIA.

Lai gan pēdējos gados vērojama tendence saimniecisko darbību apturēt retāk nekā, piemēram, 2014. vai 2015.gadā, vēl ik dienu tiek pieņemti lēmumi par vairāku desmitu uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanu.

Apkopotie dati par laika periodu no 2012.gada rāda, ka līdz šim saimnieciskā darbība apturēta 43 697 uzņēmumiem, kas daudziem bijis liktenīgs solis, jo no tiem 17 431 jeb 39,9% uzņēmumu šobrīd jau likvidēti, bet tikai 3,3% uzņēmumiem saimnieciskā darbība atjaunota. Tiesa, «Lursfot» pārstāvji norādīja, ka viena uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšana nelielai daļai uzņēmēju nav bijis šķērslis domām par jauna biznesa izveidi. To parāda «Lursoft» dati, kuri atklāj, ka 3,8% gadījumu uzņēmumu dalībnieki pēc tam, kad apturēta saimnieciskā darbība tiem piederošai firmai, izveidojuši jaunu uzņēmumu.

Vairumā gadījumu saimnieciskā darbība apturēta uzņēmumiem, kuri jau ilgstoši darbojušies biznesā, proti, šo uzņēmumu vidējais vecums sasniedzis desmit gadus.

No visiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība, 40,7% komersantu nekad nav iesnieguši gada pārskatus, šo uzņēmumu vidējais vecums ir astoņi gadi. Tas nozīmē, ka tie jau ilgstoši darbojušies biznesā, nepildot pienākumu, kuru paredz likums, skaidroja «Lursoft» pārstāvji.

«Lursoft» aprēķinājis, ka finanšu pārskatus par 2016.gadu iesnieguši vien 2,3% uzņēmumu. No visiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība, 7,2% gadījumu pēdējais gada pārskats iesniegts 2015.gadā, 8,1% - 2014.gadā, bet vēl 7,6% - 2013.gadā. Tāpat neiztrūkst arī tādu komersantu, kuru pēdējais finanšu pārskats iesniegts pirms desmit gadiem. Tādi no visu uzņēmumu kopējā skaita ir 6,1%.

Pētījumā arī atklāts, ka no visiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība un kuri iesnieguši pārskatus par 2016.gadu, vairāk nekā pusei uzņēmumu jeb 51,9% apgrozījums bijis nulle eiro, savukārt pārējo uzņēmumu, kuru saimnieciskā darbība apturēta, vidējais apgrozījums 2016.gadā bijis vien 3570 eiro. Minētie uzņēmumi šajā gadā strādājuši ar 89 eiro zaudējumiem un to vidējais strādājošo skaits bijis viens darbinieks.

No uzņēmumiem, kuriem patlaban reģistrēta saimnieciskā darbība, 0,3% patlaban ir aktuāls maksātnespējas process, 9,5% ir uzsākts likvidācijas process, 68,5% uzņēmumu pieņemts lēmums par darbības izbeigšanu, 80,6% gadījumu uzņēmumiem ir reģistrēts vismaz viens nodrošinājums.

«Lursoft» pētījumi rāda, ka Rīgā patlaban reģistrēta puse no visiem Latvijā esošajiem uzņēmumiem, savukārt no visiem uzņēmumiem, kuru saimnieciskā darbība patlaban apturēta, galvaspilsētas uzņēmumi veido pārliecinošu vairākumu jeb 68,6%. Vēl 14,7% no visiem uzņēmumiem ar apturētu saimniecisko darbību reģistrēti Pierīgā, savukārt pārējos reģionos šo uzņēmumu sadalījums ir teju līdzīgs. Atšķirība vērojama vien Latgalē, kur ir vismazākais skaits komersantu ar apturētu saimniecisko darbību, proti, 3,3% no kopējā Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaita ar apturētu saimniecisko darbību.

Vairāk nekā trešdaļa jeb 37,5% no šiem uzņēmumiem reģistrēti Daugavpilī, bet vēl 17,7% - Daugavpils novadā. «Lursoft» aprēķini liecina, ka no visiem Latgalē reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība, 13% uzņēmumu uzsākts likvidācijas process, bet 42,2% gadījumu pieņemts lēmums par uzņēmuma darbības izbeigšanu.

Lēmums par uzņēmuma darbības izbeigšanu pieņemts 42,2% no visiem Latgalē reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība, 51,2% no visiem Kurzemē reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība, 56,7% no visiem Vidzemē reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība, 61,3% no visiem Zemgalē reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība, 66,3% no visiem Pierīgā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība, 72,6% no visiem Rīgā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība.

«Lursoft» aprēķinājis, ka no visiem uzņēmumiem, kuru saimnieciskā darbība patlaban ir apturēta, 23,9% gadījumu uzņēmumu pamatkapitālā savus līdzekļus ieguldījuši arī ārvalstu investori.

Raugoties, kuru valstu ieguldījumi visbiežāk dominē, redzams, ka pirmajās vietās ierindojušās tuvējās kaimiņvalstis. Proti, biežāk saimnieciskā darbība apturēta uzņēmumiem, kuru pamatkapitālā savus līdzekļus ieguldījuši investori no Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas. Šāda statistika ir likumsakarīga, ņemot vērā, ka šo valstu investori arī visbiežāk veic ieguldījumus Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, norādīja «Lursoft» pārstāvji.

Ārvalstis, kuru pārstāvjiem biežāk pieder daļas uzņēmumos, kuru saimnieciskā darbība patlaban apturēta ir Krievija, Lietuva, Baltkrievija, Igaunija un Ukraina.

Teju piektdaļā jeb 19,9% gadījumu no visiem ārvalstniekiem piederošajiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība, strādā vairumtirdzniecības nozarē, vēl 9,2% - mazumtirdzniecības, bet 3,6% - specializēto būvdarbu jomā.

No ārvalstu investoriem piederošajiem uzņēmumiem, kuru saimnieciskā darbība patlaban apturēta, vien retais uzņēmumus iesniedzis gada pārskatu par 2016.gadu, proti, vien 2,9%, savukārt absolūtam vairākumam jeb 83,9% reģistrēti arī nodrošinājumi.

Pētījuma dati arī rāda, ka teju ceturtajai daļai jeb 23,1% no visiem uzņēmumiem ar apturētu saimniecisko darbību nav zināma to darbības nozare. Tas izskaidrojams ar to, ka liela daļa uzņēmumu nekad nav iesnieguši gada pārskatus, tādējādi izvairoties informēt par savas darbības virzienu un rezultātiem.

Savukārt starp pārējiem uzņēmumiem ar apturētu saimniecisko darbību priekšplānā izvirzījušies komersanti, kuri strādā tirdzniecības, būvniecības un ēdināšanas pakalpojumu jomās. 71,5% gadījumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuriem apturēta saimnieciskā darbība, reģistrēti Rīgā, bet 27,8% tirgotāju ir ar ārvalstu kapitālu.

Nozares, kuru uzņēmumiem patlaban biežāk apturēta saimnieciskā darbība, ir vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus - 12,9%, mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus - 12%, specializētie būvdarbi - 5,1%, ēdināšanas pakalpojumi - 4%, ēku būvniecība - 3,5%.

Šāds nozaru sadalījums saglabājies teju visu laiku kopš aktualizējies jautājums par uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanu. Tas redzams, apkopojot datus par nozarēm, kuru uzņēmumiem līdz šim visbiežāk apturēta saimnieciskā darbība. Tiesa, ir gan kāds izņēmums, proti, ēdināšanas pakalpojumus šajā topā nomainījuši uzņēmumi, kuri nodarbojas ar automobiļu un motociklu tirdzniecību un remontu. Šie uzņēmumi veido 4% no kopējā uzņēmumu skaita, kuru saimnieciskā darbība savulaik bijusi apturēta, liecina «Lursoft» dati.

«Lursoft» pārstāvji atgādināja, ka 2014.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksāšanas disciplīnas uzlabošanai automobiļu apkopes un remonta nozares uzņēmumiem pievērsa pastiprinātu uzmanību, piesolot veikt preventīvos un represīvos pasākumus. Saskaņā ar «Lursoft» datiem VID savus solījumus arī realizējis dzīvē, jo tieši 2014.gadā pieaudzis auto tirdzniecības un remonta nozarē strādājošo uzņēmumu skaits, kuriem apturēta saimnieciskā darbība.

«Lursoft» aprēķinājis, ka 2014.gadā saimnieciskā darbība apturēta par 19% automašīnu tirdzniecības un remonta nozarē strādājošajiem uzņēmumiem vairāk nekā 2013.gadā. Tikmēr, piemēram, citu nozaru uzņēmumu vidū šāds pieaugums 2014.gadā nav novērtos. Piemēram, ēku būvniecības nozarē pieaugums 2014.gadā veidojis 4,7%, savukārt juridisko un grāmatvedības jomā strādājošajiem uzņēmumiem 2014.gadā saimnieciskā darbība apturēta pat par 7,5% gadījumu retāk nekā 2013.gadā.

Nozares, kurās strādājošiem uzņēmumiem kopš 2012.gada visbiežāk apturēta saimnieciskā darbība, ir vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus - 14,4%, mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus - 12,5%, specializētie būvdarbi - 5,4%, automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts - 4% un ēku būvniecība - 3,8%.

«Lursoft» aprēķinājis, ka biežāk, novēršot VID konstatētās nepilnības vai arī pēc pašu lēmuma, ja iepriekš uzņēmums pats bijis iniciators saimnieciskās darbības apturēšanai, darbību atjaunojuši vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi - šī nozare arī veido lauvas tiesu no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem.

Savukārt trešajā vietā ierindojušies uzņēmumi, kuri veic darbības ar nekustamo īpašumu - 6,8%. Tāpat arī sarakstā atrodami uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar specializēto būvdarbu veikšanu - 5% no visiem uzņēmumiem, kuriem pēc saimnieciskās darbības apturēšanas darbība atkal atjaunota, un automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta uzņēmumi - 4,5%.

Nozares, kuru uzņēmumi pēc saimnieciskās darbības apturēšanas visbiežāk atjaunojuši savu darbību, ir vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus - 10,6% no visiem uzņēmumiem, kuri atjaunojuši saimniecisko darbību, mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus - 10,2% no visiem uzņēmumiem, kuri atjaunojuši saimniecisko darbību, operācijas ar nekustamo īpašumu - 6,8%, specializētie būvdarbi - 5%, automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts - 4,5%.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu