Pagājušajā gadā Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 39,2% darba ņēmēju, kas ir par 4,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Algu līdz € 450 pērn Latvijā saņēma 39,2% strādājošo
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tostarp 149,4 tūkstoši jeb 19,1% darba ņēmēju 2017.gadā saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 20,7% darba ņēmēju.
Savukārt 32,4% (2016.gadā - 30,7%) pagājušajā gadā pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01–700 eiro, 20,2% (17,6%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01–1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 3,4% darba ņēmēju pretstatā 2,7% pirms gada.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2017.gadā darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2,7% (2016.gadā - 3,1%) darba ņēmēju, savukārt 2,1% (1,8%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.
2017.gadā darbaspēka apsekojums notika 16,5 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 30,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Savukārt ceturtajā ceturksnī apsekojums notika 4,1 tūkstotī mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,5 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.