Raidījums: Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa ņemšanu no Trasta komercbankas vadības

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

KNAB izmeklēšanā Latvijas Bankas prezidentu tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās Trasta komercbankas vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, atsaucoties uz savā rīcībā esošu informāciju, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga». Tiesībsargi ir pārliecināti, ka Ilmāra Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

Kopš pagājušās sestdienas, kad Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, atgriežoties no Madrides, Rīgas lidostā aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, versijas par Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa Rimšēviča aizturēšanas iemesliem minētas vairākas.

Pats Rimšēvičs notikušajā saskata divu Latvijas banku koordinētu sazvērestību. Apvainojumus Rimšēvičam vairākus gadus ilgušā kukuļu izspiešanā aģentūrai Associated Press šonedēļ izteica Norvik Bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs. Britu pavalstniecībā nonākušais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs detalizēti apraksta, kā vairākkārt ticies ar Rimšēviču, kā ar viņa sabiedrotā Renāra Kokina starpniecību prasīti 100 tūkstoši eiro katru mēnesi par saudzīgāku attieksmi no banku uzraugu puses.

Guseļņikovs, kurš savulaik piedalījies Krievijas populārajā televīzijas spēlē «Kas, kur, kad», kopā ar Krievijas bagātākās ģimenes Gucerijevu dēlu Saīdu vadījis vienu no lielākajām Krievijas bankām «BINBank». Latvijā Guseļņikovs Norvik banku iegādājās 2013.gadā un no uzraugiem smagāko sodu saņēmis pērn par Ziemeļkorejai noteikto sankciju apiešanu. Pērn decembrī Guseļņikovs vērsās starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti, aprakstot korupciju Latvijas finanšu vidē, kas neļauj viņam strādāt. Tā kā Guseļņikova faktu izklāsts nemitīgi mainās, nav skaidrs, vai smagie apvainojumi nav taktika, lai prāvu vinnētu un iegūtu kompensāciju no Latvijas. Rimšēvičs atklāj, ka ir ticies ar Guseļņikovu vairākkārt, lai gan banku uzraudzība neietilpst Latvijas Bankas prezidenta pilnvarās.

Rimšēvičs no augstā amata neatkāpsies. Kā iemeslu viņš min tiesvedību ar Norvik, kur var sniegt neatsveramu palīdzību. «Nekā personīga» noskaidroja, ka ne Rimšēvičs, ne kāds cits no Latvijas Bankas nav Valsts kancelejas vadītajā darba grupā, kas strādā pie šīs tiesvedības.

Associated Press rakstā Guseļņikova stāstītajam līdzās publicēta arī kāda, iespējams, 2010.gadā uzņemta fotogrāfija. Tajā redzams Rimšēvičs Krievijā medību namiņā draudzīgā atmosfērā kopā ar Krievijas ieroču ražotnes vadītāju Dmitriju Pilščikovu. Viņa boss savulaik bija Sergejs Čemezovs, sens Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugs. Rimšēvičs apstiprināja, ka izklaides braucienā makšķerēt Kamčatkā bijis divreiz, taču Pilščikova vārds viņam ir svešs un fotogrāfija, iespējams, esot falsifikācija. «Nekā personīga» zināms, ka Rimšēviča pielaide valsts noslēpumam šīs fotogrāfijas dēļ jau reiz apspriesta, bet toreiz nav saskatīts pamats pielaides atņemšanai.

«Nekā personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga» vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi, pateicoties jaunām liecībām.

Martinsons nav tikai būvnieks. Partijām tuvu stāvošā uzņēmēja vārds izskanējis daudzos darījumos. Viņam nav svešs arī banku sektors, jo Martinsons vēlējās nopelnīt Citadales bankas pārdošanā, taču specdienesti reputācijas dēļ Martinsonu pie šā darījuma nepielaida. Raidījumam zināms, ka KNAB lietas materiālos atrodama saruna, kā Martinsons ar Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviču kārto naudas lietas. Un tam var būt saistība ar savulaik grūtībās nonākušo, taču tolaik vēl strādājošo Trasta komercbanku.

Par 2013.gada notikumiem liecības Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei uzrakstījuši Trasta komercbankas kādreizējais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs Igors Buimisters. Vai bankas cilvēku atmiņām varētu būt kāds sakars ar tikko brīvībā palaisto Trasta komercbankas likvidācijā strādājošo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, nav zināms. Banku slēdza 2016.gada sākumā, un par tās likvidatoru iecēla Sprūdam tuvu stāvošo administratoru Ilmāru Krūmu.

Rimšēvičs divas reizes krimināli sodīto Māri Martinsonu pazīst piecpadsmit gadu. Tieši pirms tik ilga laika Rimšēviča tuva drauga Andra Kreislera būvfirmu «Velve» nopirka Māris Martinsons. Rimšēvičs apgalvo, ka viņa izolēšana noorganizēta augstākajos varas ešelonos. Tikmēr kukuļošanas krimināllietu uzraugošā prokurore stāsta, ka kratīšana viņa darba vietā un mājās, kā arī Rimšēviča aizturēšana notikusi likumīgi..

Ne specdienesta vadītājs, ne premjers Rimšēviča teiktajam par uzbrukumu Latvijas valstij nepiekrīt. Par plānotajām operācijām premjers zinājis nedaudz iepriekš, un tiesībsargu darbam uzticas.

Raidījumam zināms, ka pie Rimšēviča privātmājas Langstiņos šonedēļ redzēta automašīna ar ASV vēstniecības numuriem. Bankas prezidents nevēlējās nedz apspriest sarunas saturu, nedz arī to, vai diplomāti lūdza viņam amatu atstāt. «Nekā personīga» izdevās šodien sazināties ar Trasta komercbankas bijušo īpašnieku Igoru Buimisteru, viņš ne apstiprināja, ne noliedza savu iesniegumu policijā. Viņš vecus notikumus ap Trasta komercbanku negribot komentēt.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu