Banku sazvērestība – šādu skaidrojumu apvainojumiem korupcijā ir izvēlējies Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viss notiekošais esot atmaksa par Rimšēviča darbu, lai piespiestu bankas atteikties no augsta riska darījumiem. Tai pat laikā uz konkrētākiem jautājumiem par šo cīņu Rimšēvičs atbild, ka banku uzraudzība un cīņa pret naudas atmazgāšanu nav viņa un Latvijas Bankas kompetencē. Ierēdņi un politiķi, kas izstrādā likumprojektus naudas atmazgāšanas ierobežošanai, noliedz, ka Latvijas bankas vadītājs būtu izcēlies ar īpašu iniciatīvu banku ierobežošanā, svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā Personīga»
Ierēdņi un politiķi noliedz, ka Rimšēvičs būtu izcēlies ar īpašu iniciatīvu banku ierobežošanā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz 2014.gadam Latvijas bankas galvenais uzdevums bija rūpēties par lata stabilitāti. Pēc Latvijas pievienošanās eirozonai, bankas funkcijas sašaurinājās. Tagad banka pieskata savas valūtas un zelta rezerves, uztur kredītu reģistru, uzrauga naudas mijējus un vāc statistiku Latvijas un Eiropas struktūrām. Banku uzraudzība tai noņemta pirms 17 gadiem. Šajās lietās iestādei palikusi konsultanta loma.
Ilmārs Rimšēvičs Latvijas banku vada kopš 2001.gada. Latvijas Komercbankas naudas atmazgāšanas skandālos figurē visu šo laiku. Caur Latvijas bankām plūduši Krievijas budžetam nozagtie miljardi Magņitska lietā, gan Ukrainas un citu bijušo padomju republiku amatpersonu kukuļu nauda. Pēdējie skaļākie skandāli ir sešu banku iesaiste Ziemeļkorejas darījumos un 2015.gada sākumā Moldovā nozagtais miljards.
Līdz šim Latvijas Banka ar skaļiem paziņojumiem par kritisko situāciju nerezidentus apkalpojošajās bankās nav izcēlusies. Tieši pretēji, 2014.gada Starptautiskā valūtas fonda ziņojumā citēta Latvijas bankas amatpersona Uldis Rutkaste, kurš iebilst fonda viedoklim, ka nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās ir galvenā problēma: «Atzīstot ar nerezidentiem saistītos riskus, Latvijas iestādes nepiekrīt, ka nerezidentu noguldījumu līmenis Latvijas banku sistēmas ekonomikā rada galveno neaizsargātību.»
Latvijas likumi banku jomā ar katru gadu kļūst bargāki. Pamatā tas notiek, jo pieaug starptautiskās prasības nelegālās naudas izskaušanā un Latvija savus likumus salāgo ar tām. 2014.gadā sodi bankām par naudas atmazgāšanas pārkāpumiem palielināti no 140 tūkstošiem uz 10 procentiem no bankas ienākumiem.
Pērn papildināts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums. Bankām rūpīgāk jāizpēta savi klienti un darījumos jāzina patiesie labuma guvēji. Tas darīts, lai izpildītu Eiropas direktīvas prasības. Šie likuma grozījumi gājuši caur Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Komisijas vadītājs Ainars Latkovskis neatceras, ka Rimšēvičs būtu uzstājis uz lielāku likumu bardzību pret bankām. No viņa Saeimā nav saņemts neviens priekšlikums. Visās darba grupās, kur tiek lemts par naudas mazgāšanas ierobežošanu, piedalās arī Kontroles dienesta šefs Viesturs Burkāns. Arī viņš nav ievērojis Rimšēviča aktivitāti banku ierobežošanā.
Pagrieziena punkts attieksmē pret riskantajiem darījumiem Latvijas bankās notika 2015.gadā, kad Latvija gatavojās iestāties Attīstības sadarbības organizācijā OECD. Tās eksperti Latvijas bankām prasīja novērst pārrobežu kukuļdošanas iespējas. Par netīrās naudas darījumiem 2014. un 2015.gadā ASV bankas slēdza korespondējošos dolāru kontus vairākām Latvijas bankām. Tas iedragāja Latvijas kredītiestāžu konkurētspēju.
Atrastais risinājums bija nevis attiekšanās no riskantajiem klientiem, bet pierādīšana ASV bankām, ka Latvijas bankas darbojas pareizi un caurspīdīgi. Lai to panāktu, uz Latviju tika uzaicināti auditori, kuriem uzticējās ASV bankas. Viņi veica pārbaudes Latvijas bankās. To rezultātā dažām bankām iespēju strādāt ar dolāru darījumiem atstāja.
Ilmārs Rimšēvičs apgalvo, ka tieši viņš ir bijis šo auditu organizētājs un tieši tas izsaucis komercbanku dusmas, kas tagad rezultējušās apvainojumos korupcijā. Savu darbošanos banku audita organizēšanā Rimšēvičs nav juridiski nostiprinājis. Likums par Latvijas banku viņam tādas pilnvaras nedod, cita mandāta viņam nebija, pat premjers par to nav bijis informēts. Komercbanku asociācijā stāsta, ka ideja uzaicināt ASV auditorus nākusi no pašām bankām. Bankas arī par to maksājušas.
Cita lieta, uz ko norāda Latvijas Bankas prezidents, ir tā sauktā Latvijas ofšorizācija, kuras iniciatore bija ABLV banka. 2015.gadā bankas lobijiem ideju bija izdevies pacelt līdz apspriešanai Saeimas Budžeta komisijas sēdē. Priekšlikuma būtība bija izmainīt nodokļu likumus tā, lai ārzonu firmām, kas piereģistrējas Latvijā, nodokļa likme par darījumiem ārpus Eiropas Savienības būtu 2,25 procenti. Priekšlikumu virzīšanā bija iesaistīti spēcīgi lobiji – Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera, Darba devēju konfederācija un Komercbanku asociācija.
Daudziem deputātiem ideja patika, taču kategoriski iebildumi bija Finanšu ministrijai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Kontroles dienestam. Šādi likuma grozījumi arī nebūtu ļāvuši Latvijai pievienoties OECD, kas bija Latvijas ārpolitikas mērķis Nr1.