Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirmdien publiskojis sarakstu ar tiem darba devējiem, kuri saviem darbiniekiem maksā algas, kas ir minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāka. Sarakstā iekļauto 2604 uzņēmumu vidū ir vairākas reliģiskās organizācijas, ar kultūru, medicīnu un nekustamajiem īpašumiem saistīti darba devēji, kā arī arodorganizācijas.
VID sarakstā iekļauta, piemēram, Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija, Ferratum Bank limited, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, Filmu studija Rija, Latvijas Žurnālistu apvienība, Ascendum, Latvijas Rakstnieku savienība, SIA «Rīgas Kinostudija», SIA «RBSSKALS Special Projekt» un citi.
Minimālās algas maksātāju vidū ir vairākas reliģiskās organizācijas, kā Jēkabpils Vecticībnieku draudze, Ādažu Evaņģēliski luteriskā draudze, Rīgas Vissvētākās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo draudze un citas.
Sarakstā atrodamas arī dažādu uzņēmumu, piemēram, Valmieras stikla šķiedras, Ventspils tirdzniecības ostas, Valmieras piena un Latvijas Universitātes, arodorganizācijas.
Tāpat sarakstā iekļautas dzīvokļu īpašnieku biedrības, zemnieku saimniecības, individuālie komersanti, kā arī fiziskās personas, kas ir darba devēji.
VID skaidroja, ka, šī informācija ir pieejama, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
Aprēķinot uzņēmuma darbinieku vidējo algu, tiek ņemts vērā darba devēju ziņojumos norādīto darbinieku nostrādāto stundu skaits. Darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi.
Saskaņā ar «SSE Riga» Ilgtspējīga biznesa centra pētījumu «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2016.» otru lielāko ēnu ekonomikas īpatsvara daļu Latvijā 2016.gadā joprojām veido «aplokšņu algas» (40,2%), tas ir, algas daļa, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts.
VID norādīja, ka no minētā pētījuma izriet, ka mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu uzņēmējdarbībā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi, kas atbilst dzīves liecībai par to, ka uzņēmumi izmanto izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai sasniegtu zināmu konkurētspējas slieksni, un ka šī sliekšņa sasniegšana ir būtiska, lai konkurētu attīstītā tirgū.
«Visbeidzot izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un apzinātas rādījumu neuzrādīšanas izplatība Baltijas valstīs ir saistīta ar pieņēmumu par iespēju tikt pieķertam un par sagaidāmo sodu pieķeršanas gadījumā. Tie uzņēmumi, kuru pieņēmums par iespēju tikt pieķertam ir augstāks, sliecas mazāk iesaistīties ēnu uzņēmējdarbībā,» skaidroja VID.
Publiski pieejamo informāciju VID aktualizēs katru mēnesi līdz 25.datumam.
