Ziemeļīrija pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) var saglabāt muitas ūniju ar bloku, trešdien paziņojis Eiropas Komisijas (ES) «Brexit» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē, iepazīstinot ar Briseles sagatavoto «šķiršanās līguma» projektu.
Barnjē piedāvā Ziemeļīrijai pēc «Brexit» saglabāt muitas ūniju ar ES
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Papildināta ziņa.)
Barnjē preses konferencē pavēstīja, ka līguma projekts paredz «ārkārtas risinājumu», saskaņā ar kuru Ziemeļīrija paliktu «pilnīgā saistībā» ar Īriju, ja neizdotos atrast labāku risinājumu, kas pēc «Brexit» novērstu stingras robežas atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju.
Taču Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja Briseles ierosinājumu jau kategoriski noraidījusi.
Barnjē norādīja, ka 120 lapaspušu garais līguma projekts nesaturot «nekādus pārsteigumus» un ka dokumentā esot vienīgi juridiski formulēts tas, par ko iepriekš jau panākta vienošanās ar Lielbritāniju.
Viņš pauda pārliecību, ka šis piedāvājums neapdraudot Apvienotās Karalistes «konstitucionālo un institucionālo kārtību».
«Es nemēģinu provocēt, es necenšos radīt satricinājumus,» uzsvēra Barnjē, aicinot Londonu «saglabāt mieru un būt pragmātiskiem».
Taču Briseles priekšlikums saglabāt visā Īrijas salas teritorijā «kopīga regulējuma zonu» jau pirms tā publiskošanas izsaucis sašutumu Apvienotajā Karalistē.
Ziemeļīrijas Demokrātiskās unionistu partijas (DUP) parlamenta frakcijas līderis Naidžels Dodss izteicies, ka viņu pārsteidz Briseles iedomas, ka tā varētu manipulēt vai nu ar DUP, vai ar Lielbritānijas valdību.
«Mēs neizstājāmies no Eiropas Savienības, lai pārraudzītu Apvienotās Karalistes sašķelšanos,» intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai BBC uzsvēris Dodss, piebilstot, ka atraušana no Lielbritānijas tirgus Ziemeļīrijai būtu katastrofa.
Arī «Brexit» atbalstītāji valdošās Konservatīvās partijas rindās jau paziņojuši, ka Briseles priekšlikumi ir «pilnībā nepieņemami» un paredz faktisku Ziemeļīrijas aneksiju.
Tikmēr Barnjē preses konferencē brīdināja, ka sarunām par Lielbritānijas izstāšanos no ES, kas paredzēta 2019.gada martā, jārisinās straujākā tempā.
«Ja mēs vēlamies, lai šīs sarunas būtu veiksmīgas, un es to noteikti vēlos, mums jāuzņem straujāks temps,» uzsvēra EK delegācijas vadītājs.
Briseles sagatavotajā līguma projektā detalizētāk izstrādāta vienošanās par Apvienotās Karalistes izstāšanās noteikumiem, kuru pagājušā gada decembrī Meja panāca ar EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru.
Taču jau toreiz DUP gandrīz torpedēja panākto vienošanos, un piekrita to atbalstīt tikai pēc tam, kad saņēma Londonas garantijas, ka uz Ziemeļīriju netiks attiecināti citādi «Brexit» noteikumi kā uz pārējo Apvienoto Karalisti.
DUP nostāja Lielbritānijā ir ļoti svarīga, jo no Ziemeļīrijas unionistu balsīm ir atkarīgs Mejas valdības parlamentārais vairākums.
Neilgi pēc Barnjē preses konferences Meja jau noraidījusi Briseles piedāvāto līguma projektu, paziņojot, ka Lielbritānija «nekad» neļaus ES «apdraudēt» tās konstitucionālo vienotību.
«Juridiskā dokumenta projekts, ja tas tiktu īstenots, grauj Apvienotās Karalistes kopējo tirgu un apdraud Apvienotās Karalistes konstitucionālo vienotību, radot muitas un regulējumu robežu pie Īrijas jūras, un neviens Apvienotās Karalistes premjerministrs tam nekad nevar piekrist,» uzrunājot parlamenta locekļus norādīja Meja.