Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts pagājušajā gadā bija 204 miljonu eiro apmērā, kas ir 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tostarp 2017.gada ceturtajā ceturksnī kārtējo maksājumu kontā bija pārpalikums 113 miljonu eiro apmērā, kas ir 1,6% no IKP.
Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» centrālās bankas ekonomiste Linda Vecgaile atzīmē, lai gan pasaules ekonomikas stiprināšanās un starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās bija labvēlīga Latvijas eksportētājiem, globālo cenu kāpums un iekšzemes ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās noteica kārtējo maksājumu konta deficītu 2017.gadā.
Tāpat viņa informē, ka 2017.gada ceturtajā ceturksnī turpinājās preču eksporta straujš pieaugums, kas noteica kārtējo maksājumu konta pārpalikuma veidošanos. Eksporta pieaugumu visa pērnā gada garumā labvēlīgi ietekmēja ārējā pieprasījuma nostiprināšanās, kas savukārt veicināja arī globālo cenu pieaugumu. Tas sekmēja ne tikai Latvijas preču eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importēto preču sadārdzināšanos. Līdztekus arī būtisks iekšzemes ekonomiskās aktivitātes kāpums izraisīja importa apmēru pieaugumu.
Pērn ceturtajā ceturksnī preču importa pieaugums bija lēnāks nekā vidēji iepriekšējos ceturkšņos pērn, tomēr gadā kopumā tas pieauga straujāk par eksportu. Lai arī investīciju atjaunošanās iekšzemē bija viens no preču tirdzniecības deficīta pieauguma iemesliem (7,1% no IKP ceturtajā ceturksnī un 9,7% no IKP 2017.gadā), tomēr nākotnē tas rada iespēju palielināt eksporta konkurētspēju.
«Ārējā pieprasījuma stiprināšanās un starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās pozitīvi atspoguļojās arī pakalpojumu jomā,» atzīmē Vecgaile.
Viņa informē, ka, pakalpojumu eksportam augot straujāk nekā gadu iepriekš gan gada nogalē, gan gadā kopumā un būtiski turpinot pārsniegt importu, pakalpojumu kontā saglabājas pārpalikums - 7,9% no IKP ceturtajā ceturksnī un 8,4% no IKP 2017.gadā. Abos periodos eksportu visbūtiskāk veicināja transporta (sevišķi auto un gaisa transporta pakalpojumi) un būvniecības pakalpojumi, kā arī saglabājās datorpakalpojumu eksporta pieaugums. Ienākumi no ārvalstu viesu tēriņiem ceturtajā ceturksnī nedaudz palielinājās, tomēr gadā kopumā saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Savukārt iebraukušo ārvalstu viesu skaits un viesu pavadītais laiks Latvijā kopumā turpināja pieaugt. Arī nominālais pakalpojumu imports ceturtajā ceturksnī un 2017.gadā turpināja pieaugt līdzīgā tempā kā vidēji iepriekšējos pāris periodos. Pakalpojumu importa straujāku pieaugumu bremzēja no ārvalstīm saņemto telesakaru pakalpojumu kritums.
«Kopējie Eiropas Savienības (ES) fondi Latvijas maksājumu bilancē ieplūda 734 miljonu eiro apmērā, kas ir mazāk nekā vidēji iepriekšējos piecos gados, lēnas ES struktūrfondu apgūšanas dēļ gada otrajā pusē,» vēsta Vecgaile.
Viņa informē, ka ārējā pieprasījuma pakāpeniska uzlabošanās ļauj pozitīvi vērtēt Latvijas eksporta ienākumu pieauguma izredzes 2018.gadā. Tomēr vienlaikus vērojamais pasaules naftas cenu kāpums, kā arī stiprs iekšējais patēriņš, straujāka ES fondu apguve turpmāk, uzņēmumu augstā jaudu noslodze un gaidāmā investīciju aktivitāte iekšzemē atspoguļosies importa pieprasījuma kāpumā. «Tādējādi līdz ar noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi turpmāk prognozējama kārtējo maksājumu konta deficīta mērena palielināšanās,» norāda Vecgaile.
Tāpat viņa atzīmē, ka aktīvi ārvalstīs palielinājās vairāk nekā starptautiskās saistības - attiecīgi par 910 miljoniem eiro un 848 miljoniem eiro ceturtajā ceturksnī un par 2,7 miljardiem eiro un 2,5 miljardiem eiro gadā, un neto izteiksmē no Latvijas izplūda finansējums.
Finanšu resursu aktīvu pieaugumu ārvalstīs ceturtajā ceturksnī galvenokārt ietekmēja sabiedriskais sektors. Eirosistēmas monetārās politikas ietvaros Latvijas Banka turpināja piedalīties paplašinātajā aktīvu pirkšanas programmā (PAPP), kā arī ir pieaugušas rezerves aktīviem ārvalstīs vērtspapīru veidā.
«Lai gan 2017.gadā kopumā Latvijā ieplūdušās ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) bija atgriezušās pie vēsturiski vidējā ieplūžu līmeņa pēc iekritiena 2015.gadā, centrālās bankas aktīvu PAPP ietvaros pieaugums, rezerves aktīvu ārvalstīs palielināšanās, kā arī nebanku finanšu sektora portfeļieguldījumu pieaugums ārvalstīs ĀTI ieplūdes pārsniedza,» norāda Vecgaile.
Viņa arī min, ka ĀTI 2017.gadā lielākās ieplūdes bija finanšu, vairumtirdzniecības, transporta un lauksaimniecības nozarēs, bet visvairāk no Zviedrijas, Lietuvas un Luksemburgas. Ceturtajā ceturksnī ĀTI darījumi samazinājās par 70 miljoniem eiro, ko ietekmēja informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, enerģētikas un apstrādes rūpniecības nozares.
«Lai gan investīcijas pašu kapitālā un reinvestētās peļņas veidā pieauga, tas nekompensēja ĀTI parādu veidojošās plūsmas saistībā ar kreditēšanas darījumiem starp tiešo investīciju uzņēmumu Latvijā un tiešajiem investoriem. Tiešās investīcijas samazināja arī valdības pieņemtais lēmums pārpirkt no ārvalstu tiešā investora Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora AS «Conexus Baltic Grid» akcijas. Papildus tam investīcijas kopumā 115 miljonu eiro apmērā mazināja arī dividenžu izmaksa,» norāda Vecgaile.
