Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija varētu apsvērt iespēju veidot uzraudzības padomi, lai realizētu likumā noteikto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārraudzību un izstrādātu priekšlikumus finanšu sektora jomai, pastāstīja Budžeta komisijas priekšsēdētāja vietnieks Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Politiķis uzsvēra, ka Budžeta komisija vērtēs pašreizējo situāciju finanšu jomā, kā arī, iespējams, izveidos kādu šaurāku uzraudzības padomi.
Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V) norādīja, ka pagaidām ir nepieciešams vienoties par konkrētu rīcības plānu, par ko būtu atbildīga Finanšu ministrija, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Nepieciešamības gadījumā iesaistīties šī jautājuma risināšanā ir gatava arī Nacionālās drošības komisija.
Kā ziņots, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paziņoja, ka Latvija no ASV partneriem saņēmusi mājienu, ka bankas joprojām atmazgā naudu. Ministre šonedēļ tikās ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju un puses pārrunāja līdzšinējo sadarbību finanšu sektora attīstībā, gan arī tālāko sadarbību.
Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, Latvija un ASV bijušas vienisprātis, ka Latvijas bankām ir būtiski jāmazina riskantais nerezidentu apkalpošanas bizness. Sarunās netika runāts par konkrētu laika periodu, kad Latvijai būtu jāatrisina jautājums ar riskanto nerezidentu apkalpošanu, bet ASV lika saprast, ka laika ir maz.
Arī ārlietu ministra Edgars Rinkēvičs (V) tikšanās laikā ar Bilingsliju esot secinājis, ka Latvijas atbildīgajām institūcijām ir gana daudz informācijas par problēmām banku sektorā, lai tās «beigtu daudz filozofēt» un sāktu rīkoties.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
