Organizācija «Delna» mudina Latvijas valdību īstenot sešas rekomendācijas valsts finanšu sistēmas reputācijas uzlabošanai, informēja organizācijas direktora pienākumu izpildītāja Liene Gātere.
«Delna» mudina valdību īstenot sešas rekomendācijas finanšu sistēmas reputācijas uzlabošanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Delna» aicina valdību aizliegt bankām apkalpot čaulas veidojumus, ieviest bezmaksas piekļuvi Latvijas patiesā labuma guvēju reģistram un patiesā labuma guvēju slieksni samazināt no 25% līdz 10% vai ieviest sektoram pielāgotu slieksni, nosakot atsevišķu slieksni politiski nozīmīgām personām.
Tāpat organizācija aicina valdību ieviest mehānismu nominālo direktoru identificēšanai patiesā labuma guvēju reģistrā, izstrādāt licencēšanas noteikumus pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā un aizliegt pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā sadarboties ar juridiskiem veidojumiem, kas veicina patiesā labuma guvēju slēpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
«Delnas» skatījumā, pēdējo nedēļu satraukums par Latvijas starptautisko reputāciju novirza uzmanību no problēmu spektra, ko rada augsta riska klientus apkalpojošās Latvijas bankās. «Ministru prezidenta un Finanšu ministres solījumi ievērojami samazināt riskantus nerezidentu noguldījumus ir apsveicami, bet nodokļa ieviešana sadarbībai ar čaulas kompānijām ir nepietiekams un bīstams solis. Latvijas valdībai ir jācīnās ar riskantajiem noguldījumiem kopumā, pieņemot radikālus lēmumus, kas veicina finanšu sistēmas atklātību un ilgtspējīgu attīstību,» teikts organizācijas paziņojumā.
Pēc «Delnas» aplēsēm, pēdējo desmit gadu laikā Latvijā atmazgāti vismaz 20 miljardi eiro jeb summa, kas līdzvērtīga 70% no Latvijas IKP, un Latvijas bankas starptautisku finanšu noziegumu izmeklētāju redzeslokā pēdējos gados nonākušas ar zināmu regularitāti. Pārkāpumu atklāšana un finanšu sektora sakārtošana galvenokārt notikusi starptautiska spiediena rezultātā, piemēram, Eiropas Savienības, OECD un ASV. Ārzonu pakalpojumu sniedzēji, kas attīstījušies ciešā sadarbībā ar Latvijas bankām, kas apkalpo ārzonas, bijuši vieni no galvenajiem anonīmu čaulas kompāniju radītājiem un piesaistījuši bankām riskantus klientus, uzsver «Delna».
«Iekšpolitisks lēmums, kas vērsts uz naudas atmazgāšanas kontroles stiprināšanu un vienlaikus arī uz kapitālo remontu jeb čaulas kompāniju apkalpošanas apturēšanu, šobrīd būtu labākā valdības atbilde. Jāskatās sistēmiski - darījumi ar riskantiem klientiem nav ilgtspējīgi un nenes būtisku labumu Latvijas attīstībai, ekonomikai vai starptautiskajai reputācijai. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, 2017.gada otrajā ceturksnī nerezidentu nauda bija aptuveni 41,1 % no visiem noguldījumiem Latvijas bankās, lielākā daļa no tiem ir īstermiņa. Ieguvumus bauda pārsvarā tikai banku īpašnieki un tie neatsver valsts reputācijas kritumu,» teikts «Delnas» paziņojumā.
«Delna» norāda, ka neskaidras izcelsmes naudas plūšana caur Latviju rada labvēlīgu augsni draudiem valsts un starptautiskajai drošībai. «Kleptokrātiskas valstis izmanto naudas atmazgāšanu, lai koncentrētu finanšu resursus demokrātiskās valstīs un varētu tos izlietot savas varas un ietekmes stiprināšanai, piemēram, īstenojot tā sauktā informatīvā kara aktivitātes. Ņemot vērā ģeopolitisko realitāti un ārējo apdraudējumu, Latvijai iekšpolitikā jāpievērš šiem jautājumiem īpaša uzmanība.»
«Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) par ar nerezidentu biznesu saistītajiem riskiem runā jau daudzus gadus, taču naudas atmazgāšana turpinājās. Reputāciju var mainīt valsts izvēle veicināt finanšu sistēmas un biznesa vides atklātību,» teikts organizācijas paziņojumā, «valdībai būtu jāaizliedz bankām apkalpot čaulas veidojumus, jāstiprina patiesā labuma guvēju regulējums un jānodrošina bezmaksas piekļuve patiesā labuma guvēja reģistram un jāregulē pakalpojumu sniedzēji nefinanšu sektorā, kas bankām piesaista klientus. FKTK audits ļautu identificēt un atbilstoši risināt iespējamās problēmas iestādē, veicinātu sabiedrības uzticību regulatoram un valdībai. Preventīvos nolūkos jāvērtē atklātības nodrošināšanas un iekšējās integritātes sistēma, kā arī līdzsvara līmenis starp FKTK pilnvarām, neatkarību un atbildību. Līdzīgs izvērtējums jāveic Latvijas Bankā.»