Pirmdiena, 25. jūnijā Vārda dienas: Maiga Milija
ABLV Bank logo |  
Foto: INTS KALNINS / REUTERS

«ABLV Bank», kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, aktīvi šā gada 2.martā bija 2,476 miljardi eiro, kas ir par 32,8% mazāk nekā pagājušā gada beigās, savukārt bankas likviditātes rādītājs sasniedzis 98,05%, liecina bankas sniegtā informācija biržai «Nasdaq Riga».

Papildināta visa ziņa

«ABLV Bank» aktīvi 2017.gada 31.decembrī bija 3,685 miljardu eiro apmērā, kas ir par 4,3% jeb 164,195 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,85 miljardu eiro apmērā.

«ABLV Bank» pārstāvis Artūrs Eglītis informēja, ka bankas likviditātes rādītājs 2.martā bija 98,05%, kamēr minimālā prasība ir 55%. Savukārt pagājušā gada beigās likviditātes rādītājs bija 81,05%.

Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs marta sākumā bija 21,4%, kamēr minimālā prasība ir 13,75%.

Noguldījumos banka šā gada marta sākumā bija piesaistījusi 1,651 miljardu eiro, kas ir par 38,4% mazāk nekā 2017.gada 31.decembrī, kad noguldījumos bija piesaistīti 2,68 miljardi eiro.

«ABLV Bank» kredītportfeļa apmērs marta sākumā bija 942,027 miljoni eiro, kas ir par 5,6% mazāk nekā 2017.gada 31.decembrī, kad kredītportfelis bija 997,45 miljoni eiro.

«ABLV Bank» kapitāls un rezerves šā gada marta sākumā bija 355,041 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk nekā 2017.gada 31.decembrī, kad kapitāls un rezerves bija 356,98 miljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. «ABLV Bank» pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

Tāpat ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi «ABLV Bank» maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz 24.februāri FKTK nolēma, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka «ABLV Bank» ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt «ABLV Bank» ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.

Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.

© TVNET. Visas tiesības paturētas