Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju ir daudz nekorektas informācijas, kuru plānots pārrunāt ar EK pārstāvjiem cerībā, ka šī ziņojuma informācija varētu tikt mainīta, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Finanšu ministre: EK ziņojumā par Latviju ir daudz nekorektas informācijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šogad 7.martā EK publicēja ikgadējo ziņojumu par Latviju, kurā starp pozitīvām lietām, piemēram, būtisku reformu ieviešanas paātrināšanos, minētas arī negatīvas lietas. Piemēram, EK norāda, ka finansējuma pieaugums veselības aprūpei, domājams, apmierinās daļu svarīgāko vajadzību, tomēr daži nesen pieņemti pakalpojumu piekļuves ierobežojumi draud ar veselības pasliktināšanās risku. Tāpat EK ieskatā, Latvijā saglabājas augsts nevienlīdzības un nabadzības līmenis, kas liecina par vāju sociālās drošības modeli un nodokļu un pabalstu sistēmu.
Finanšu ministre sacīja, ka, saņemot EK ziņojuma par Latviju projektu, Finanšu ministrija sniedza EK «faktus, nevis viedokli» par visiem ziņojumā minētajiem jautājumiem, bet tie netika ņemti vērā. «Gatavojot tik nopietnu dokumentu, var būt dažādi viedokļi, bet fakti ir jāņem vērā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.
Pēc ministres teiktā, EK uzsver, ka Latvijā nav pietiekami palielināti kapitāla nodokļi, lai gan dažās kapitāla nodokļa pozīcijās tas ir dubultots. Tāpat EK norāda, ka Latvija nav ņēmusi vērā Pasaules Bankas (PB) rekomendācijas, kas neesot tiesa, jo PB rekomendācijas ņemtas vērā.
«EK pati nonāk pretrunās, norādot, ka nevajadzēja samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) mazāko algu grupās, lai gan PB tieši iesaka to darīt. EK arī aicināja vēl vairāk palielināt akcīzes nodokli, nekustamā īpašuma nodokli, izskaust mikrouzņēmumu režīmu, bet jāsaprot, ka šie jautājumi prasa politiskus lēmumus un mēs šeit labāk redzam, kā strukturēt nodokļu sistēmu. Es nekad nepiekritīšu nepārdomātiem priekšlikumiem,» pauda ministre.
Viņa piebilda, ka EK arī norāda uz nepietiekamo veselības nozares finansējumu, lai gan šā gada budžetā tai tika lielākais finansējuma pieaugums, sasniedzot miljardu eiro no kopējiem budžeta izdevumiem.
Savukārt, komentējot EK sacīto par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, Reizniece-Ozola norādīja, ka neatliekamie, steidzamie, dzīvībai un veselība svarīgie pakalpojumi tiek nodrošināti visiem pilsoņiem, turpretī plašāku veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņem tie, kas maksā nodokļus.
«Tas ir loģiski, jo jebkuras sabiedrības pamatā ir solidaritātes princips, kas paredz, ka tie, kas var, rūpējas par tiem, kas nevar. Tomēr situācija patlaban ir tāda, ka tie, kas var, rūpējas ne tikai par tiem, kas nevar, bet arī par tiem, kas negrib. Nodokļu maksātājiem tas ir pārāk liels slogs. Nodokļu nomaksai jākalpo kā motivācijai saņemt plašāku valsts sniegtu pakalpojumu klāstu,» uzsvēra finanšu ministre.
Pēc Reizniece-Ozolas teiktā, daudzi jautājumi EK ziņojumā atspoguļoti nekorekti, tāpēc viņa aicinājusi EK pārstāvjus 19.martā tikties Briselē, bet 22.martā iecerēta tikšanās ar EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvjiem. «Tikšanās laikā vēlos sniegt informāciju, ko EK varētu ņemt vērā turpmāk, bet es būtu priecīga, ja EK pārskatītu sagatavoto ziņojumu par Latviju,» piebilda ministre.
Viņa aicinās EK vērtēt nodokļu reformu un veselības aprūpes reformu kopumā, nevis atsevišķas reformas iniciatīvas. «Ja dod vērtējumu par nodokļu reformu, tad tā ir jāanalizē kopumā, nevis izraut vienu aspektu. Reforma nav tikai IIN izmaiņas, bet arī citi pasākumi, piemēram, minimālo sociālo iemaksu noteikšana saimnieciskās darbības veicējiem, tika sakārtots mikrouzņēmumu režīms utt.,» teica Reizniece-Ozola.