Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pagājušajā gadā pieaudzis par 18,6% jeb 514,397 miljoniem eiro, gada beigās sasniedzot 3,278 miljardus eiro, aģentūra LETA uzzināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Komisijas Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte aģentūrai LETA norādīja, ka tostarp 90,2 miljonus eiro veidoja ieguldījumu rezultātā gūtā peļņa.
Tāpat viņa informēja, ka Eiropas, ASV, kā arī pasaules akciju tirgū 2017.gadā bija vērojams pozitīvs investoru noskaņojums un cenu pieaugums, ko lielā mērā veicināja makroekonomiskās vides uzlabošanās Eirozonā un ASV, kā arī Francijas prezidenta balsojuma rezultāts. Eiropas akciju indekss «STOXX Europe 600» gada laikā pieauga par 7,7%, ASV akciju tirgus indekss «S&P 500» - par 19,4%, savukārt pasaules akciju indekss «MXWD Index» - par 21,6%. Tas atspoguļojās ieguldījumu plānu darbības rezultātos, proti, visi aktīvie un sabalansētie plāni pērn darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, tostarp aktīvajiem plāniem tas bija robežās no 3,4% līdz 13,4%, savukārt sabalansētajiem - no 1,6% līdz 10%. Vienlaikus zemo procentu likmju vidē konservatīvo plānu pelnītspēja saglabājās ierobežota un to ienesīgums bija no -0,8% līdz 3,7%.
«Pārvaldniekiem meklējot ieguldījumu iespējas ar potenciāli augstāku ienesīgumu, 2017.gadā turpināja pieaugt ieguldījumu fondu apliecībās īpatsvars, proti, gada beigās tas sasniedza jau 46,2% no kopējā ieguldījumu portfeļa,» sacīja Līcīte, piebilstot, ka 55% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai to fondos, bet 39% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Saglabājoties zemo procentu likmju videi, turpināja samazināties prasību uz pieprasījumu un termiņnoguldījumu kredītiestādēs īpatsvars (attiecīgi 4,4% un 2,3%). Arī parāda vērtspapīru īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī salīdzinājumā ar 2016.gada beigām nedaudz samazinājās un gada beigās bija 44,1%.
Samazinoties ieguldījumu plānu noguldījumiem kredītiestādēs kā arī ieguldījumiem Latvijas valsts un komercsabiedrību parāda vērtspapīros, Latvijā veikto ieguldījumu apmērs gada laikā saruka par 25,7% un decembra beigās bija 710,435 miljoni eiro jeb 21,7% no kopējiem ieguldījumiem, tostarp 377,2 miljoni eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 74,1 miljons eiro - komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 3,3 miljoni eiro - akcijās, 28,8 miljoni eiro - ieguldījumu fondos, 8,2 miljoni eiro - riska kapitāla tirgū, bet 218,4 miljoni eiro bija izvietoti kredītiestādēs. Savukārt no visiem ārvalstu ieguldījumiem 93% bija Eiropas Savienības dalībvalstu.
2017.gada beigās valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 278 135 dalībnieki, tostarp 64,6% bija pievienojušies obligātā kārtā.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
