«Reuters»: Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm tiek ziņots par niecīgu skaitu aizdomīgo darījumu bankās

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ARMANDO BABANI / EPA

Pagājušogad Latvijā tika sāktas tikai 85 izmeklēšanas par naudas atmazgāšanu, lai gan bankas ziņoja par apmēram 17 900 aizdomīgiem darījumiem, liecina ziņu aģentūras «Reuters» rīcībā nonākušie dati.

Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla («FinCEN») ziņojuma, kas noveda pie Latvijas trešās lielākās bankas «ABLV» pašlikvidācijas, apņēmies ieguldīt vairāk līdzekļu banku darba uzraudzībā. Vašingtona seko līdzi tam, kādu risinājumu Latvija radīs aizdomām par naudas atmazgāšanu nerezidentu bankās, iespējams, turīgu krievu klientu interesēs.

Ieceri novirzīt vairāk resursu banku uzraudzībai atbalstītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns, kura vadītā iestāde cīnās ar naudas atmazgāšanu Latvijā. Tāpat situāciju uzlabotu pierādījumu latiņas pazemināšana.

«Latvijā pierādījumu latiņa ir diezgan augsta, ja salīdzina ar citām valstīm,» norāda Burkāns. «Notiesāto cilvēku skaits gadā ir zems - tuvu 10.»

Aizdomīgo darījumu skaits, par kuriem tiek ziņots tiesībsargājošajām iestādēm, Latvijā ir zems, salīdzinot ar rādītājiem Šveicē un Eiropas Savienībā (ES). 2017.gadā Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm tika ziņots tikai par 225 gadījumiem - tas ir 1% no visiem darījumiem, ko bankas atzīmējušas kā aizdomīgus, liecina «Reuters» rīcībā nonākušie valdības dokumenti.

Savukārt Šveicē 2016.gadā policijai izmeklēšanai tika nodoti apmēram 60% no aizdomīgajiem darījumiem. ES kopumā tiesībsargājošajām iestādēm tiek nodoti 10% no visiem darījumiem, par kuriem bankām radušās aizdomas par naudas atmazgāšanu, teikts Eiropola ziņojumā.

Pēc pievienošanās eirozonai 2014.gadā Latvijas lielās bankas nonāca Eiropas Centrālās bankas pārraudzībā, taču tā arī nav izdevies kliedēt aizdomas par kontroles trūkumu un naudas atmazgāšanu valsts bankās.

Kā iepriekš ziņoja LETA, šā gada februāra vidū ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš izteicās, ka «ABLV Bank» ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt «ABLV Bank» ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.

Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. «ABLV Bank» pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

Banka visus ASV varasiestāžu pārmetumus noraidījusi un apņēmusies tos atspēkot. To uzdots darīt bankas potenciālajiem likvidatoriem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu