Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu augt par 4,2%, bet 2019.gadā par 3,7%, otrdien «Luminor» ekonomikas apskata prezentācijā prognozēja bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
«Luminor» šogad prognozē IKP pieaugumu par 4,2%, nākamgad - par 3,7%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vienlaikus bankas eksperti sagaida, ka bezdarba līmenis šogad Latvijā būs 7,9%, bet gada vidējā inflācija - 2,8%.
«Šogad un nākamgad Latvijā un Baltijā būs straujas izaugsmes periods, ja vien kāds īpaši nelabvēlīgs pasaules ārējais notikums to neiztraucēs. Latvijai ir cerības panākt straujāko izaugsmi galvenokārt ciklisko faktoru dēļ,» sacīja Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, galvenais, kas noteiks pieaugumu, ir investīcijas, kas līdz šim bija ļoti svārstīga komponente. «Latvija vienmēr ir visu galējību karaliene, jo 2016.gadā bija ļoti dziļš kritums, pērn straujš kāpums un arī šogad gaidāms straujš investīciju kāpums. Arī nākamgad gaidāms straujš investīciju kāpums,» skaidroja ekonomists.
Viens no būtiskākajiem pieauguma avotiem ir arī iekšējais patēriņš, kas veido 63% no IKP. Ienākumi aug strauji, bet cilvēku vēlme tērēt naudu nav tik liela kā pirms 10 gadiem. Savukārt vēlme un gatavība veidot uzkrājumus ir visu laiku augstā līmenī.
Tāpat liela nozīme ir eksportam, kas ir viena no galvenajām ekonomikas lokomotīvēm, norādīja Strautiņš. Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu īpatsvara pieaugums nozīmē to, ka pieaug eksportā nopelnītā vidējā eiro ietekme uz Latvijas un Baltijas valstu iedzīvotāju ienākumiem, sacīja ekonomists, norādot, ka eksporta struktūras izmaiņas ir ļoti būtisks faktors.
Arī noskaņojuma indikatori ir Baltijai labvēlīgā līmenī, piemēram, Latvijā patērētāju noskaņojums janvārī bija vienā no visu laiku augstākajiem līmeņiem, skaidroja ekonomists.
Strautiņš informēja, ka ekonomikas izaugsmē liela ietekme būs celtniecības apmēru kāpumam, kā arī pieaugumam apstrādes rūpniecībā, kurā ar metālapstrādi saistītie uzņēmumi jau vairākus gadus uzrāda ļoti strauju izaugsmi. Liela ietekme būs arī izaugsmei tirdzniecībā. Savukārt finanšu pakalpojumu eksportā gaidāms liels apmēru kritums, tostarp, iespējams, ka šī nozare vispār izies no aprites.
«Krasa nerezidentu apkalpošanas samazināšanās negatīvi ietekmēs finanšu pakalpojumu eksportu, taču ilglaicīgā ietekme var būt arī pozitīva. Nerezidentu banku bizness ir ilgstoši radījis bažas par stabilitātes riskiem, kā arī palielinājis citu banku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas darba slodzi, netiešā veidā arī reputācijas riskus,» sacīja Strautiņš.
Ekonomists arī norādīja, ka bezdarbu Latvijā samazināt kļūs arvien grūtāk, jo Rīgā bezdarbs ir jau zem 5%, kas nozīmē, ka bezdarba praktiski nav. Arī daudzos citos reģionos bezdarba gandrīz vairs nav, taču to samazināt vēl ir iespējams, piemēram, Daugavpilī un Rēzeknē. Par spīti tā saucamajam darbaspēka trūkumam, strādājošo skaits privātajā sektorā pērn auga par 1,2%, kas nozīmē, ka ar labām algām darbaspēka resursus vēl ir iespējams atrast.
Strautiņš uzsvēra, ka Latvijā vēl ir arī liels neizmantots kreditēšanas potenciāls, jo līdz šim Latvijā kreditēšanas apmēri atpalika no pārējām Baltijas valstīm. Ekonomists norādīja, ka investīcijas mājokļos ir liela neizmantota iespēja, kas drīz kļūs par nepieciešamību. Patlaban investīcijas mājokļos Latvijā ir otras zemākās Eiropas Savienībā.
«To neietekmē kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās, jo vietās, kur cilvēki tiešām grib dzīvot, iedzīvotāju skaits ir stabils un pat pieaug. Turklāt agri vai vēlu būs nepieciešams ieguldīt arī esošo mājokļu uzturēšanā un renovēšanā,» skaidroja Strautiņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieauga par 4,5%, salīdzinot ar 2016.gadu.