«Ošukalns»: Bebru mikrorajonā visi darbi veikti atbilstoši normatīviem un projektam

LTV raidījums «Aizliegtais paņēmiens» (AP) norādījis, ka pagājušajā gadā no Jēkabpils Bebru mikrorajonā ieklātā asfalta ņemtajos divos paraugos tā biezums ir vismaz divas reizes mazāks, nekā bija paredzēts līgumā.

Ja šādā veidā asfalts ir ieklāts visā mikrorajonā, balstoties uz asfalta cenām un raidījuma aprēķiniem, Jēkabpils pašvaldība varētu būt pārmaksājusi vairāk nekā 170 000 eiro.

Vienlaikus uzņēmuma valdes loceklis un domes deputāts Aigars Nitišs uzsver: «Visi būvdarbi veikti atbilstoši likuma, konkursa nolikumā noteiktajām prasībām un atbilstoši noteikumiem, kas nosaka būvniecības procesu, kvalitātes kritērijus un to pārbaudi. Turklāt visu objekta būvniecības laiku visu procesu kontrolē būvuzraugs, kas pastāvīgi atrodas objektā. Bez viņa akcepta un kontroles nemaz nav iespējams sākt katru nākamo būvniecības posmu. Vairākkārtīgas pārbaudes objektā veicis arī Būvniecības valsts kontroles birojs, par ko saņemti pārbaudes kontroles akti. Visi saņemtie kontrolētāju ieteikumi un rekomendācijas darba gaitā ir ņemti vērā. Un būvniecība noritēja saskaņā ar projektu un pastāvošajiem normatīviem – par to liecina visas darbu gaitā un pēc darbu pabeigšanas notikušās pārbaudes un atbilstoši ņemtu paraugu analīze.»

Uzņēmums norāda uz nekorekti veiktajiem urbumiem, kas tikuši veikti pēc LTV raidījuma iniciatīvas: «Man žēl, ka televīzijas cilvēki ir maldināti, jo sižetā uzskatāmi redzams, ka veiktais mērījums nav ņemts pareizi un urbums nav izurbts līdz galam. Šādā veidā ņemts paraugs nekādi neuzrāda reālo situāciju,» saka Aigars Nitišs.

Par to, ka pārkāpumu nav, liecinot arī Jēkabpils pilsētas domes veiktie korektie urbumi tieši blakus LTV raidījuma pārstāvju izdarītajiem – visi paņemtie paraugi atbilst normai.

Vienlaikus uzņēmums norāda, ka objektā Bebru mikrorajonā ieklātais asfaltbetona daudzums ne tikai atbilst projektam, bet pat par vairākām tonnām pārsniedz sākotnēji plānoto, lai nodrošinātu tehnoloģisko prasību un normatīvu izpildi.

Nitišs arī uzsver, ka ir ārkārtīgi nekorektas un tendenciozas raidījumā dotās «norādes» uz «politisko saikni» pilsētas domē – respektīvi, ka «Ošukalnam» pēc politiskās varas nomaiņas Jēkabpilī ir kādas īpašas privilēģijas: «Mūsu uzņēmums darbojas pilsētā jau 25 gadus, SIA «Ošukalns» veic darbus ne tikai Jēkabpilī, bet daudzās vietās Latvijā, savukārt minētais Bebru mikrorajona pārbūves iepirkums tika izsludināts jau pirms diviem gadiem, ilgi pirms beidzamajām pašvaldību vēlēšanām, kad politiskā situācija pilsētā bija pavisam cita, tāpēc šis arguments neiztur nekādu kritiku. Turklāt «Ošukalns» iepirkumu uzvarēja ar zemāko cenu piedāvājumu,» norāda Aigars Nitišs.

Tikmēr AP ziņoja, ka pilsētas dome Bebru mikrorajona attīstīšanā ieguldījusi aptuveni 2,3 miljonus eiro. Par šiem līdzekļiem ir iekārtota un apzaļumota apkārtne, izbūvēts rotaļlaukums, mikrorajona vidū uzslieta īpaša Bebra skulptūra un uzliets asfalts. Tomēr kāds avots raidījumam atklāja, ka asfalts šajos darbos ir ieklāts daudz mazāk, nekā to prasa pašvaldība.

Darbus veica uzņēmums «Ošukalns». Publiski pieejamos dokumentos teikts, ka asfaltam jābūt ieklātam gandrīz 20 000 kvadrātmetru platībā. Tam jābūt divās kārtās: virskārta un apakškārta – vienai ir jābūt četrus centimetrus biezai un otrai – sešus. Kopā – 10 centimetri.

Lai pārbaudītu avotu sniegto informāciju, raidījums nolēma divās vietās urbt asfaltu un biezumu pārbaudīt.

Lai arī asfaltam ir jābūt vismaz 10 centimetru biezam, tomēr vienā urbumā tie ir tikai četri centimetri, otrā – pieci.

Raidījums gan nevar apgalvot, ka prasītais asfalta biezums prasītajā kvalitātē nav ieklāts visā mikrorajona teritorijā, jo runa ir tikai par diviem paraugiem.

SIA «Ošukalns» ieguva konkursa kārtībā Jēkabpils pašvaldības pasūtījumu par «Dūmu ielas, Atmodas ielas, un Kadiķu ielas pārbūvi Jēkabpilī» 2016.gada vasarā un nodeva objektu ekspluatācijā 2017.gada beigās. Objekta būvniecību veica SIA «Ošukalns» (ģenerāluzņēmējs), bet objekta būvniecībā iesaistītie apakšuzņēmēji bija SIA «Krustpils» (veica asfaltēšanas darbus), SIA «Energoterms» (elektrotīklu izbūve), SIA «Hektors» (komunikācijas). Būvniecības darbu uzraudzību veica SIA «K-RDB», autoruzraudzību SIA «Jēkabpils PMK», bet objektu pieņēma Jēkabpils pašvaldības Būvvalde un Būvniecības Valsts kontroles birojs (BVKB).