Ienākumiem bagātākie tiesībsargājošo iestāžu priekšnieki - Spure un Voins

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Tiesībsargājošo iestāžu vadītāju vidū pērn vislielākie ienākumi bija Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniecei Ilonai Spurei un Ostas policijas priekšniekam Valdim Voinam, liecina informācija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā.

Savukārt vislielāko parādu deklarējis Rīgas pašvaldības policijas (RPP) priekšnieks Juris Lūkass, bet apjomīgākie naudas uzkrājumi bija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam Viesturam Burkānam.

Rīgas brīvostas pārvaldes Ostas policijas priekšnieks Voins, kurš vienlaikus ir arī Latvijas Basketbola Savienības prezidents, algā no Rīgas brīvostas pārvaldes 2017.gadā saņēmis 81 664 eiro, bet par studentu izglītošanu Rīgas Stradiņa universitātē un Valsts policijas koledžā saņēmis vēl 25 741 eiro, savukārt pensijā viņam pārskaitīti 19 140 eiro, bet dāvinājumā no AS «Luminor Bank» - 65 eiro. Kopumā viņa ienākumi pērn bijuši 126 610 eiro.

Bezskaidrā Voins pērn uzkrājis 7600 eiro, bet parādsaistības bija 48 049 eiro.

Voina īpašumā joprojām ir 2007. un 1998.gada izlaiduma «Volvo» markas automašīnas.

Lai arī Voins iepriekš vairākus gadus bija ienākumiem bagātākais tiesībsargājošo iestāžu vadītājs, pērn ienākumiem bagātākā pēc īpašuma pārdošanas bijusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Spure. Iepriekšējos gados Spures ienākumus veidoja tikai alga un pabalsts.

Spures pagājušā gada ienākumus veidoja algā saņemtie 58 178 eiro, kā arī 215 500 eiro par nekustamā īpašuma pārdošanu. Tāpat viņa deklarējusi trīs pirkumus par kopsummā 142 500 eiro. Viens no šiem pirkumiem ir 2700 eiro vērts motorolleris. Tāpat viņas īpašumā ir 2007.gada izlaiduma automašīna «Ford», 2008.gada automašīna «Dacia», kā arī zeme, ēka un dzīvoklis Jelgavā.

Bezskaidrā naudā Spure pērn uzkrājusi 24 000 eiro.

Tikmēr prokuratūras pārraudzībā esošā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Burkāns pagājušā gadā par darbu dienestā saņēmis 40 058 eiro. Vēl papildu ienākumos viņš saņēmis 10 043 eiro, ko veidoja, piemēram, honorāri un dividendes.

Dažādās bankās viņš uzkrājis 123 332 eiro, bet pērn viņš aizdevis 20 000 eiro. Burkāna īpašumā joprojām ir 2001.gada izlaiduma automašīna «Volvo S60», kā arī nekustamie īpašumi Jelgavā.

Valsts lielākās izmeklēšanas iestādes Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis pērn algā VP saņēmis 55 345 eiro. Algā par darbu Juridiskajā koledžā viņš saņēmis 2971 eiro, bet no automašīnas «Hyundai» pārdošanas saņēmis 12 000 eiro. Ķuzis pērn par 39 201 eiro iegādājies 2017.gada izlaiduma auto «Volkswagen Passat», kas ir viņa valdījumā.

VP priekšnieka parādsaistības veidoja 21 898 eiro, savukārt bezskaidrā naudā viņš uzkrājis 53 928 eiro. VP priekšnieka īpašumā ir dzīvoklis un 2743 eiro vērtas «Latvijas Kuģniecība» akcijas.

Tikmēr RPP priekšnieks Lūkass par darbu RPP pērn saņēmis 41 524 eiro. Lūkasa parādsaistības ir 103 597 eiro. Lūkasa valdījumā joprojām ir 2012.gada izlaiduma automašīna «Volvo V70». Lūkass arī deklarējis 86 000 eiro lielu pirkumu, taču nav paskaidrots, kas tieši iegādāts. Tāpat viņš deklarējis 76 000 eiro lielu kredīta līgumu.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pagājušā gada deklarācijā viņš savā īpašumā norādījis vēl vienu dzīvokli Rīgā. Lūkasam jau no iepriekšējiem gadiem kopīpašumā ir dzīvoklis Rīgā, kā arī viņam pieder zeme un ēka Engures pagastā.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš pagājušā gadā par darbu VID saņēmis 46 693 eiro. Bezskaidrā naudā viņš uzkrājis 21 844 eiro. Podiņa īpašumā joprojām ir četri transportlīdzekļi, tostarp divi motocikli, kā arī zeme un ēkas vairākos pagastos.

Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks par darbu birojā saņēmis 51 289 eiro. No saimnieciskās darbības un komercdarbības SIA «Pata» viņš saņēmis 1351 eiro.

Parādsaistības Mūrniekam veidoja 20 421 eiro. Mūrnieka īpašumā ir trīs transportlīdzekļi, tostarp, motocikls, kā arī valdījumā 2007.gada izlaiduma automašīna «Toyota». Tāpat viņam ir nekustamie īpašumi vairākos pagastos.

Pērn jūnijā amatā apstiprinātais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume deklarējis 18 948 eiro lielu algu par darbu KNAB. Straume deklarējis 59 935 eiro lielas parādsaistības. Šīs parādsaistības ir puse no 119 870 eiro kopējās parādsaistību summas, kas Straumem ir kopā ar hipotekārā kredīta līdzaizņēmēju jeb viņa sievu.

KNAB priekšniekam kopīpašumā ir zeme un dzīvoklis Ikšķilē.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pagājušā gadā algā par darbu prokuratūrā saņēmis 45 588 eiro, bet bezskaidrā naudā uzkrājis 81 834 eiro. Ģenerālprokurora īpašumā ir automašīna «Honda CRV», kā arī dzīvoklis Ugāles pagastā.

Valsts robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram par darbu Valsts robežsardzē pārskaitīti 51 219 eiro, bet algā no Starptautiskā Migrācijas politikas attīstības centra viņš saņēmis 6120 eiro. Garbaram pērn bija 38 812 eiro lielas parādsaistības. Robežsardzes priekšnieks bezskaidrā naudā uzkrājis 9119 eiro. Tāpat viņa īpašumā ir mopēds, 1998.gada izlaiduma automašīna «Volkswagen», kā arī nekustamie īpašumi Rīgā un Jēkabpilī.

Militārās policijas priekšnieks Tālis Majors algā no Militārās policijas un Aizsardzības ministrijas saņēmis 46 702 eiro. Bezskaidrā naudā Majors uzkrājis 40 000 eiro, bet viņa īpašumā ir 2012.gada izlaiduma automašīna «Audi A6 Limousine», kā arī 2010.gada izlaiduma motorlaiva.

Trīs valsts drošības iestāžu vadītāju - Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta, Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieka Induļa Krēķa - deklarācijas ir slepenas un nav sabiedrībai pieejamas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu