Kriptovalūtas uzņēmēji, kas tikuši pie ievērojamas turības, pateicoties kriptovalūtu bumam pasaulē, pēdējos mēnešos aktīvi pārcēlušies uz dzīvi Puertoriko – viņi vēlas ne tikai gūt labumu no labvēlīgās Puertoriko nodokļu politikas, bet arī izveidot pirmo «kriptoutopiju», kas padarītu Puertoriko par pirmo kriptovalūtas ekonomiku pasaulē, vēsta ASV medijs «The New York Times».
ASV asociētajā valstī Puertoriko nav jāmaksā federālais ienākuma nodoklis un arī kapitāla pieauguma nodoklis, Puertoriko arī ir labvēlīga nodokļu politika uzņēmējdarbībai.
Kriptouzņēmēji vēlas Puertoriko izveidot pirmo «kriptovalūtas sapni», kas visai pasaulei parādītu, kāda izskatās «kriptonākotne».
Pēc viesuļvērtas «Marija», kas pagājušā gada septembrī skāra Puertoriko un nodarīja nopietnus postījumus Puertoriko infrastruktūrai un pēc pagājušā nogalē piedzīvotā straujā kriptovalūtu cenu pieauguma, jaunie uzņēmēji saskatīja iespēju un sāka pārcelties uz Puertoriko, lai iedzīvinātu savas nākotnes vīzijas.
Jauni investori iegādājas īpašumus un kaļ ambiciozus plānus – būvēt jaunu lidostu un ostu.
Tāpat ar Puertoriko varas iestādēm tiekot risinātas sarunas, lai iegūtu atļauju izveidot pirmo kriptovalūtas banku.
Kā vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC, Puertoriko «kriptoimigranti» arī plānojot izstrādāt jaunu digitālo valūtu, kas būtu topošās kriptoekonomikas stūrakmens.
Izmantojot blokķēdes tehnoloģiju, uz kuru balstīta pasaulē populārākās kriptovalūtas «Bitcoin» ieguve, jaunie Puertoriko iedzīvotāji plāno topošajā kriptoekonomikā ieviest arī arī personu apliecības.
Izklausās labi, bet vai tiešām tā arī ir?
«Marija» Puertoriko pērn radīja ievērojamus zaudējumus, un, ņemot vērā nepietiekamo palīdzību no ASV, Puertoriko ir ļoti nepieciešamas investīcijas, lai atjaunotu salas infrastruktūru, tāpēc Puertoriko amatpersonas pret kriptovalūtas investoriem un viņu ambiciozajiem plāniem pagaidām izturas labvēlīgi.
Šobrīd gan grūti spriest, kurš gūs lielāko labumu no kritptoutopijas īstenošanās – visi Puertoriko iedzīvotāji vai tikai paši jaunās pasaules veidotāji.
Nav šaubu, ka bitokoinu miljonāri izbaudīs savu jauno «spēļlaukumu» Karību jūrā, bet kā būs ar vietējiem iedzīvotājiem, no kuriem liela daļa par kriptovalūtām nemaz nav dzirdējusi?
Šobrīd Puertoriko notiekošais atgādina katastrofu kapitālismu – kad dabas katastrofa vai nopietna ekonomiskā krīze tiek izmantota, lai pārveidotu sabiedrību, ar mērķi veicināt hiperkapitālisma pasaules skatījuma izplatīšanos un nostiprināšanos. Puertoriko gadījumā, kad viesuļvētru dēļ liela daļa cilvēku mēnešiem spiesta dzīvot bez elektrības, pievilcīgas sāk šķist gandrīz jebkādas jaunas idejas, neizvērtējot iespējamās sekas.
Kriptovalūtu ieguve ir saistīta ar ievērojamu enerģijas patēriņu, tāpēc pašreizējā situācijā, kad Puertoriko nav pilnībā novērsusi postījumus valsts enerģijas infrastruktūrai, kriptoekonomikas veidošanas plāns izskatās pēc visnotaļ nepraktiskas idejas.
Elektroenerģijas patēriņš pasaulē populārākās kriptovalūtas «Bitcoin» ieguvei pasaulē pēdējo 12 mēnešu laikā ir palielinājies no 9,5 teravatstundām līdz 48 teravatstundām. Salīdzinājumam, Puertoriko kopējais elektroenerģijas patēriņš veido vien 19 teravatstundas.
Problēma ar virtuālajām valūtām ir arī to tirgus nepastāvība.
Ņemot vērā Puertoriko pieejamos resursus un infrastruktūru, kā arī viesuļvētras «Marija» nodarītos postījumus, apjomīga kriptovalūtas «ražošana» tur šobrīd nemaz nav iespējama.
Kā norāda eksperti, kriptovalūtas ir relatīvi pasargātas no satricinājumiem citu aktīvu, kā, piemēram zelta un akciju, tirgū. Tomēr atsevišķu kriptovalūtu cenām ir spēcīga savstarpēja ietekme, kas nozīmē, ka «Bitcoin» cenu svārstības ietekmē arī citas virtuālās valūtas.
Pagājušā gada beigās «Bitcoin» vērtība piedzīvoja ļoti strauju izaugsmi, vienas vienības vērtībai pieaugot virs 19 000 dolāru, savukārt kopš tā laika «Bitcoin» cena ir samazinājusies par vairāk nekā uz pusi.
Eksperti neprognozē, ka tuvākajā laikā «Bitcoin» vērtība varētu būtiski pieaugt.
Ja «Bitcoin» un citām virtuālajām valūtām izdoties atgūties no šogad vērojamā vērtības krituma, runas par kriptoekonomikām un dažādi to projekti varētu parādīties citviet pasaulē. Savukārt digitālajām valūtām turpinot straujo lejupslīdi, aizmirstībā arī var nogrimt jebkādi kriptoutopiju plāni.
Tāpēc valstīm, kas piedzīvojušas dabas katastrofas vai atrodas ekonomiskā krīzē, nevajadzētu paļauties uz kriptovalūtām kā brīnumlīdzekli visām problēmām, bet meklēt arī citus risinājumus esošajām problēmām.
