Saskaņā ar obligātā iepirkuma administratora AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» (EPT) sniegto informāciju obligātā iepirkuma komponentes (OIK) skandālā iesaistītā SIA «Rīgas enerģija» par saražoto un pārdoto elektroenerģiju saņēmusi 100 166 eiro, taču no uzņēmuma valdes locekļa un līdzīpašnieka Pētera Dzirkala teiktā izriet, ka valsts palikusi parādā vēl gandrīz 300 000 eiro.
Tikmēr EPT un Ekonomikas ministrija (EM) noraidīja «Rīgas enerģijas» pausto par nenokārtotām saistībām pret uzņēmumu.
Dzirkals sacīja, ka saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta starp EPT un «Rīgas enerģiju», uzņēmums laikā no 2017.gada 29.decembra līdz šī gada 6.martam ir pārdevis saražoto elektrību OIK ietvaros par kopējo summu gandrīz 400 000 eiro.
EPT valdes priekšsēdētājs Andris Cakuls uzsvēra, ka «Rīgas enerģijas» norādītais nesamaksātās naudas apjoms neatbilst patiesībai.
Cakuls skaidroja, ka EPT veic elektroenerģijas iepirkumu no elektrostacijām, kam ir spēkā EM lēmums par obligāto iepirkumu. Taču «Rīgas enerģijai» EM šo lēmumu ir atcēlusi. Tā kā periodā no 2017.gada 29.decembra līdz 2018.gada 6.martam EPT bija saņēmis elektroenerģiju no «Rīgas enerģijas» un pārdevis to «Nord Pool» biržā par tirgus cenu, starp EPT un «Rīgas enerģiju» tika noslēgta vienošanās, lai varētu veikt norēķinus.
«Tā kā EM ir skaidrojusi savu pieņemto lēmumu par obligātā iepirkuma lēmuma atcelšanu tādējādi, ka EPT minētajā periodā nav bijis pienākums veikt elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros no SIA «Rīgas enerģija», norēķini tika veikti par tirgus cenu, nevis obligātā iepirkuma cenu. EPT par nepilnu trīs mēnešu laikā saņemto enerģiju no «Rīgas enerģijas» samaksājis 100 166 eiro. Šāds norēķins neatstāj iespaidu uz OIK,» teica Cakuls.
Dzirkals atklāja, ka vienošanās ar EPT noslēgta šā gada 15.martā. Pēc viņa teiktā, abpusēji parakstītā vienošanās faktiski apliecina, ka EM pieņemtais lēmums par atļaujas atcelšanu «Rīgas enerģijai» ir pretlikumīgs, un «Rīgas enerģijai» ir tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju OIK ietvaros.
«Līdz tam vairāk nekā divarpus mēnešu garumā publiskais tirgotājs darījis visu, lai izvairītos no atbildības un ar birokrātiju faktiski nogalinātu uzņēmējdarbību. Visu šo laiku bezjēdzīgi tika stumdīti papīri, notika apzināta procesa vilcināšana, lai tikai nevajadzētu pildīt savas likumā noteiktās saistības,» pauda Dzirkals.
Turklāt «Rīgas enerģijas» rīcībā esot informācija, ka EM ietekmējot EPT darbību, aizliedzot veikt norēķinus par elektroenerģijas iegādi obligātā iepirkuma ietvaros, jo publiskais tirgotājs atsakoties veikt norēķinus par spīti noslēgtajām saistībām, savu rīcību pamatojot ar saņemtu rīkojumu no EM to nedarīt.
«EPT ir 100% AS «Latvenergo» piederošs uzņēmums. Kā zināms, «Latvenergo» akcijas pieder valstij, un to turētāja ir EM. Tas nozīmē, ka, parakstot vienošanos, EPT ir apliecinājis koģenerācijas stacijas darbības likumību. Uzskatu, ka ministrija šādā veidā ne tikai pārkāpj savas pilnvaras, bet arī apliecina, ka valsts varas gaiteņos strādājošie ir gatavi akceptēt tiesisko nihilismu, akli pakļaujoties vienas dzīvotnespējīgas partijas politiskajiem uzstādījumiem, kura cīņu pret OIK ir pārvērtusi par izmisīgu cīņu iekļūšanai Saeimā,» teica Dzirkals.
Lūgti komentēt «Rīgas enerģijas» vadības teikto, EM pārstāvji atgādināja, ka šā gada 5.martā ministrija pieņēma lēmumu par atļaujas atcelšanu uzņēmuma «Rīgas enerģija» atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
Atļauja pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros uzņēmumam atcelta, jo elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām netika sākta. Attiecīgi pārbaudes laikā tika konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāsāk ražošana, tā kā iekārtu kopums nebija gatavs ekspluatācijai.
Ministrijā uzskata, ka pieņemtais lēmums, ar ko tika atcelta obligātā iepirkuma atļauja, ir tiesiski pamatots un korekts. Personai, kuru skar minētais lēmums, ir tiesības pārsūdzēt to tiesā. Attiecīgi, ja persona iesniedz sūdzību tiesā, ministrija ir gatava sniegt tiesiski pamatotu skaidrojumu par pieņemto lēmumu.
EM pārstāvji uzsvēra, ka gadījumā, ja komersants neizpilda normatīvajos aktos noteiktās prasības, tas nevar saņemt valsts atbalstu arī tad, ja lēmums, ar kuru piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, vēl nav atceltas.
Tāpat EM pārstāvji norādīja uz to, ka Elektroenerģijas tirgus likumā noteikts, «ja ražotājs vēlas izmantot saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības un tā koģenerācijas stacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, visu saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām, iepērk publiskais tirgotājs par šā likuma 28.panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā noteikto cenu».
EM ieskatā «Rīgas enerģijai» normatīvo aktu prasības un OIK atļaujas nosacījumi bija jāizpilda līdz 2017.gada 5.oktobrim. Tā kā tas netika izdarīts, atļauja pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tika atcelta. Par pieņemto lēmumu un atļaujas atcelšanu «Rīgas enerģijai» EM informējusi arī EPT.
Lūgti komentēt «Rīgas enerģijas» vadības teikto par to, ka EM ietekmē EPT, ministrijas pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka EPT ir patstāvīga juridiska persona, kam ar likumu ir uzdots veikt publiskā tirgotāja funkcijas elektroenerģijas obligātā iepirkuma administrēšanā.
Vienlaikus ministrijā atgādināja, ka gadījumā, ja elektroenerģijas ražotājs, šajā gadījumā «Rīgas enerģija», nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu. Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.
Kā ziņots, «Rīgas enerģija» Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi prasību, apstrīdot EM lēmumu atcelt atļauju stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
Uzņēmums arī gatavo dokumentus, uz kuru pamata pie kriminālatbildības var tikt saukti pretlikumīgā lēmuma virzītāji, atklāja Dzirkals.
OIK skandāls sākās pēc TV3 raidījuma «Nekā personīga» sižeta, kurā veidošanas laikā «Rīgas enerģijas» teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.
Valsts policija pēc EM iesnieguma sāka kriminālprocesu par «Sadales tīkla» un «Rīgas enerģijas» rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Policija sāka kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielā apmērā.
Kā vēstīja raidījums, pērn septembrī, kad «Rīgas enerģijā» notikuši «Sadales tīkla» testi, ražotne nebija nodota ekspluatācijā un iekārtas nebija darba kārtībā.
