Latvijā 94% uzņēmumu attīstībā iegulda pašu līdzekļus, liecina Attīstības finanšu institūcijas «Altum» veiktais pētījums par Latvijas uzņēmēju pieredzi finansējuma piesaistē.
Pētījums: Latvijā 94% uzņēmumu attīstībā iegulda pašu līdzekļus (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš trešdien, prezentējot pētījumu, žurnālistiem norādīja, ka minētais rādītājs iegūts, respondentiem atbildot uz jautājumu par izmantotajiem finansējuma veidiem uzņēmuma attīstības sekmēšanai pēdējo triju gadu laikā.
Pētījumā 60% aptaujātie, kas pārstāv uzņēmumus, kuri attīstībā iegulda pašu līdzekļus, atzīmēja, ka finansējumu uzņēmuma attīstībai iegūst no nesadalītās peļņas, kas, pēc Kaktiņa teiktā, uzskatāms par labu rādītāju, jo tas liecina, ka attiecīgie uzņēmumi strādā ar peļņu. Savukārt 44% uzņēmumu attīstībā ieguldāmos līdzekļus gūst aizņemoties no īpašnieka.
Vienlaikus 33% uzņēmumu finansējuma piesaistei izmantojuši bankas un līzinga kompānijas, bet 26% izmantojuši citus ārējos finansēšanas avotus.
SKDS direktors atzīmēja, ka iekšējie finansēšanas avoti ir populāri praktiski visās aptaujātajās uzņēmējdarbības grupās. Savukārt ārējo finansēšanas avotu izmantošana, pēc Kaktiņa teiktā, ir atkarīga no uzņēmuma lieluma - jo lielāks uzņēmums, jo lielāka varbūtība, ka tas pēdējo triju gadu laikā tos izmantojis. Vērtējot pēc darbības jomām, viņš sacīja, ka ražotāji (58%) biežāk izmanto ārējos finansēšanas avotus, bet retāk – pakalpojumu sniedzēji (39%). Tāpat tos biežāk izmanto ārpus Rīgas strādājošie uzņēmumi.
Atbildot uz jautājumu, vai pēdējo triju gadu laikā uzņēmumam bija nepieciešams jauns vai papildu finansējums, 50% aptaujāto atbildējuši apstiprinoši. Kaktiņš piebilda - jo lielāks ir uzņēmuma apgrozījums, jo lielāka ir varbūtība, ka tam nepieciešams ārējais finansējums.
Vaicāti par iemeslu, kādēļ uzņēmumam pēdējo triju gadu laikā bija nepieciešams papildu finansējums, 62% aptaujāto norādījuši, ka tiem bija vajadzība pēc ieguldījumiem pamatlīdzekļos, 49% tas bija nepieciešams apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, 39% - jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai un ieviešanai, bet 16% to izmantojuši eksporta paplašināšanai vai veicināšanai.
Analizējot nepieciešamā papildu finansējuma iemeslus nozaru dalījumā, 77% rūpniecības jomas uzņēmumu tas galvenokārt bija vajadzīgs ieguldījumiem pamatlīdzekļos, 58% būvniecības uzņēmumu tas bija vajadzīgs apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, bet 55% pakalpojumu sniedzēju tas bija nepieciešams jaunu produktu vai pakalpojumu attīstīšanai un ieviešanai. Vienlaikus eksportu kā galveno iemeslu papildu finansējumam minējuši 24% rūpniecības uzņēmumu, 19% - pakalpojumu sniedzēju, kā arī 6% - būvniecības uzņēmumu.
Atbilstoši pētījumam uzņēmumu īpatsvars, kas pēc papildu finansējuma vērsušies bankās vai līzinga kompānijās, ir 57%. Tostarp 19% uzņēmumu pēc aizņēmuma vērsušies vienā finanšu iestādē, 18% - divās, 14% - trijās, bet 7% vērsušies četrās vai vairāk finanšu institūcijās.
Kaktiņš sacīja, ka biežāk naudu no ārējiem avotiem nav meklējuši pakalpojumu jomā strādājošie uzņēmumi (57%). Viņš skaidroja, ka arī šis iemesls saistīts ar uzņēmumu lielumu – jo lielāks uzņēmuma apgrozījums vai darbinieku skaits, jo biežāk naudu tie ir meklējuši. Tāpat, vērtējot centienus meklēt papildu finansējumu biznesa attīstībai pēc uzņēmuma darbības ilguma, pētījuma laikā secināts, ka biežāk to dara jaunie uzņēmumi.
Vaicājot, vai tie, kas pēdējo triju gadu laikā vērsās finanšu institūcijās papildu līdzekļu piesaistei, saņēma nepieciešamo finansējumu, 38% aptaujāto to saņēma pilnā apmērā, 16% - nepilnā apmērā, bet 26% aizdevums atteikts. Savukārt 11% aptaujāto uzņēmumu atteikušies no piedāvātā aizdevuma, jo to ieskatā banku vai līzinga kompāniju piedāvātie nosacījumi nav bijuši izdevīgi, bet 7% atteikušies, jo piedāvātas procentu likmes bijušas pārāk augstas.
Atbildot uz jautājumu, kāds bijis iemesls gadījumos, kad bankas vai līzinga kompānijas atteikušas izsniegt aizdevumu, 33% uzņēmumu atzinuši, ka nav bijusi pietiekama naudas plūsma, 31% respondentu nav bijis pietiekams nodrošinājums, 26% aptaujāto nav bijis pietiekams pašu kapitāls, savukārt 16% uzņēmumu bijusi nepietiekama rentabilitāte/zems EBITDA rādītājs. Tāpat 11% uzņēmumu aizdevums atteikts, jo trūcis to īpašnieku galvojums, bet 9% tas nav izsniegts, jo attiecīgais uzņēmums ir «start-up» jeb jaunuzņēmums vai tāds uzņēmums, kura darbības ilgums nepārsniedz piecus gadus.
Kaktiņš uzsvēra, ka bieži vien uzņēmumus vērsties finanšu institūcijās pēc papildu līdzekļiem attur to līdzšinējā pieredze. Viņš skaidroja, ka gadījumos, kad uzņēmums vērsies bankā pēc aizdevuma, bet tam ir atteikts, rodas salīdzinoši traumatiska pieredze, līdz ar to varētu paiet salīdzinoši ilgs laiks līdz tas atkārtoti saņemas vērsties kādā no finanšu institūcijām pēc papildu līdzekļiem.
SKDS pētījums veikts no šā gada 10. līdz 25.janvārim. Tā laikā aptaujāti 2255 uzņēmumu pārstāvji (valdes locekļi, priekšsēdētāji, direktori un grāmatveži), kas darbojas 11 valstij stratēģiski svarīgās tautsaimniecības jomās, tostarp, kokapstrāde, tūrisms, elektroenerģija, būvniecība, farmācija, kultūras un radošās industrijas u.c.