Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšanas darba grupas vadītājs būs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), šodien lēma valdība.
Apstiprināts OIK sistēmas atcelšanas darba grupas sastāvs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Precizēta 2. un 4. rindkopa, papildināts ar 5. un 6. rindkopu
Ašeradena vietnieks būs Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.
Tāpat darba grupā darbosies Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Rīgas Tehniskās universitātes prorektora vietnieks Gatis Bažbauers, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācijas padomes loceklis Jānis Bērziņš.
Darba grupā iekļauti arī AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» valdes priekšsēdētājs Andris Cakuls, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Komercbanku asociācijas vecākais padomnieks Aivars Graudiņš, Ministru prezidenta padomnieks Artis Grinbergs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs Rolands Irklis, AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.
Tāpat darba grupā darbosies Pārresoru koordinācijas centra konsultants Edvīns Karnītis, «Zemnieku saeimas» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš, enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas priekšsēdētājs Jānis Irbe, Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis un AS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.
Darba grupai līdz šā gada 1.augustam uzdots sagatavot OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas.
Savukārt Ekonomikas ministrijai līdz šā gada 1. septembrim uzdots iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ņemot vērā darba grupas priekšlikumus.
Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas atbalstīja ieceri par augsta līmeņa darba grupu, kurai līdz 1.augustam būtu jāizstrādā rīcības plāns OIK atcelšanai.
Tāpat Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar OIK atļaujām. Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.
Kā zināms, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM, paralēli normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti.
EM veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par OIK. Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.