Visām fiziskām un juridiskām personām būs pienākums ievērot Latvijas valstij saistošos sankciju režīmus un ziņot par iespējamiem pārkāpumiem, - šādu pienākumu paredz Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais likumprojekts.
Visiem būs pienākums ievērot valstij saistošos sankciju režīmus un ziņot par pārkāpumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
ĀM ir pieteikusi izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas nosaka subjektu loku, uzsverot, ka tiem ir pienākums ievērot, piemērot, izpildīt starptautiskās un Latvijas nacionālās sankcijas un ziņot uzraudzības un kontroles institūcijām vai tiesībsargājošajām iestādēm par darījumiem vai darbībām, kas varētu būt vērstas uz starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju prasību pārkāpšanu, apiešanu vai izvairīšanos no to izpildes.
Ar likumprojektu iecerēts paplašināt kompetento iestāžu loku, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) arī uzskatāmi par šādām institūcijām. Paredzēts, ka VID kā kompetentā institūcija uzraudzīs starptautiskajās un Latvijas nacionālajās sankcijās noteikto finanšu ierobežojumu izpildi iestādēs, kuras sniedz tādus pakalpojumus kā kreditēšanu, tai skaitā finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana, galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums, konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos un inkasāciju.
Savukārt PTAC kā kompetentajai institūcijai būs jāuzrauga, kā personas, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām PTAC izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, un personas, kuras nodarbojas ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanu un kurām PTAC izsniedz speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai, izpilda starptautiskajās un Latvijas nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu ierobežojumus.
Līdz šim kompetento iestāžu lokā ietilpa Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Ekonomikas ministrija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa.
Papildus likumprojektā noteikts pienākums FKTK, VID un PTAC uzraudzībā esošajiem likuma subjektiem atbilstoši savai darbībai veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu. Likumprojekts arī definē, kas ir sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma un nosaka, ka prasības minētajai sistēmai nosaka atbilstošā uzraudzības un kontroles institūcija.
Attiecīgā sistēma definēta kā pasākumu kopums, kas ietver uz starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka iesaistīšanu starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā, apiešanā vai izvairīšanās no to izpildes.
Vēl likumprojekts nosaka, kādi sodi var tikt piemēroti par noteikto sankciju prasību neievērošanu. Par starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju prasību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu FKTK, VID un PTAC uzraudzībā esošajām personām varēs izteikt brīdinājumu, uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai soda naudu līdz vienam miljonam eiro un apturēt vai pārtraukt darbību, tostarp apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā.
Tāpat kā sodu var noteikt pagaidu aizliegumu par pārkāpumu atbildīgajai personai pildīt tai Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam noteiktos pienākumus, pienākumu veikt noteiktu rīcību vai atturēties no tās un uzlikt par pienākumu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.
Papildus likumprojekts noteiks, kādus sodus varēs piemērot FKTK kā kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraugošā iestāde. Būs iespējams uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 10% no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo apstiprināto finanšu pārskatu, kas izstrādāts, apstiprināts un revidēts, ja nepieciešams, saskaņā ar kredītiestādei vai finanšu iestādei saistošiem normatīvajiem aktiem gada pārskatu sagatavošanas jomā.
Savukārt uzlikt amatpersonai, darbiniekam vai personai, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā ir atbildīga par starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju prasību ievērošanu kredītiestādes vai finanšu iestādes uzdevumā vai interesēs, varēs uzlikt soda naudu līdz 5 miljoniem eiro.
Likumprojekts ticis sagatavots pēc ĀM un FKTK iniciatīvas, ievērojot Finanšu sektora attīstības plānā 2017.-2019.gadam noteiktās prioritātes. Ar attiecīgo likumprojektu tiek ieviestas plānā noteiktās prioritātes sankciju jomā. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, izstrādājot grozījumus, ĀM balstījās uz FKTK priekšlikumiem un konsultējās arī ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju.
Likumprojekta izpildē administratīvais slogs tiks palielināts, teikts anotācijā. Taču, ņemot vērā, ka šobrīd nav pieejama informācija par iespējamo gadījumu skaitu, kuros tiks noteiktas sankcijas, nav iespējams prognozēt kādu iespaidu likumprojekts radīs reģistru administratīvajam slogam.
Vienlaikus jāņem vērā, ka likumprojekts ietekmēs Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus, jo būs nepieciešams izstrādāt sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. Savukārt šīs sistēmas prasības būs jāizstrādā iesaistītajām uzraudzības un kontroles institūcijām, norādīts anotācijā.
Tāpat nav prognozējama likumprojekta ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, jo nav iespējams precīzi prognozēt situācijas, kad personas Latvijā pārkāps noteikto sankciju regulējumu, kad uzraudzības un kontroles institūcijām būs iespēja noteikt sodu.