Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien pieņēma jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu, aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā.
EP pieņem jaunu direktīvu: būs vieglāk noskaidrot uzņēmumu faktiskos īpašniekus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pateicoties pieņemtajiem noteikumiem, būs iespēja piekļūt informācijai par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem, kas palīdzēs izskaust «pastkastīšu firmu» izmantošanu naudas atmazgāšanā vai nodokļu apiešanā. Šī prakse izpelnījās plašu uzmanību, atklātībā nonākot tā dēvētajiem Panamas dokumentiem.
Noteikumi paredz, ka atsevišķi interesenti - piemēram, pētnieciskie žurnālisti un nevalstiskās organizācijas - varēs piekļūt arī informācijai par trastu īpašniekiem. Dalībvalstis saskaņā ar saviem likumiem varēs nodrošināt arī plašāku piekļuvi informācijai.
Jaunie noteikumi arī mazinās anonimitāti, kas parasti tiek saistīta ar virtuālo valūtu izmantošanu. Virtuālo valūtu apmaiņas platformu un depozitāro maku pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina, lai tiktu piemērotas klientu uzticamības pārbaudes, līdzīgi kā tas notiek bankās. Šādu pakalpojumu sniedzēji, kā arī valūtas maiņas un čeku iekasēšanas punkti un trasta vai sabiedrības pakalpojumu sniedzēji tiks licencēti vai reģistrēti.
Ar direktīvu noteikti arī zemāki sliekšņi priekšapmaksas kartēm, proti, prasība identificēt priekšapmaksas karšu īpašniekus tiks piemērota jau no 150 eiro pašreizējo 250 eiro vietā. Noteikti stingrāki kritēriji, izvērtējot ne-ES valstu radīto naudas atmazgāšanas risku, un ciešāka darījumu uzraudzība, ja tajos iesaistītas paaugstināta riska valstis. Tāpat noteikta trauksmes cēlēju aizsardzība, iekļaujot tiesības uz anonimitāti un direktīvas tvēruma paplašināšana, iekļaujot nodokļu konsultantu pakalpojumus, izīrēšanas aģentus, mākslas priekšmetu tirgotājus, virtuālo valūtu apmaiņas platformu un depozitāro maku pakalpojumu sniedzējus.
Kā aģentūru LETA informēja EP deputāta Krišjāņa Kariņa (V) padomniece Ieva Zīberga, deputāts ir viens no direktīvas autoriem. Viņš norādīja, ka likums pastiprinās cīņu pret naudas atmazgāšanu un pilnveidos patiesā labuma guvēju reģistru. Tas paredz, ka ES dalībvalstu patiesā labuma guvēju reģistriem attiecībā uz uzņēmumiem jābūt publiski pieejamiem, kā arī jāizveido līdzīgi reģistri trastu un tamlīdzīgu nodibinājumu īpašniekiem. Likums nosaka, ka ir jāizveido bankas kontu un seifu turētāju reģistri, kā arī šis ir pirmais ES līmeņa likums, kas paredz Eiropas finanšu sistēmā ierobežot anonimitāti darbībās ar kriptovalūtu.
«Lielākais risks naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā ir anonimitāte. Esmu gandarīts, ka, noslēdzoties divus gadus ilgušajam darbam, šodien EP ir nobalsojis par jaunu likumu, kas tiešā veidā risina anonimitātes problēmu, sniedzot jaunus un daudz spēcīgākus ieročus tiesībsargājošajām iestādēm,» pēc balsojuma uzsvēra Kariņš.
Eiroparlamentārietis arī skaidroja, ka nepieciešams attīrīt Eiropas banku sistēmu no netīrās naudas un iespējas izmantot bankas, lai atmazgātu nelegāli iegūtus naudas līdzekļus legalizēšanas nolūkos. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nepietiek tikai pieņemt likumu, ir svarīgi arī kā tas tiek ieviests dzīvē, tāpēc tagad Eiropas Komisijai ir rūpīgi jāseko līdz dalībvalstu efektivitātei tās ieviešanā. «Šī sistēma darbosies tikai tad, ja likums tiks ieviests visās dalībvalstīs un anonimitāte noziedzniekiem Eiropā vairs nebūs iespējama,» piebilda politiķis.
EP noteikumus pieņēma ar 574 balsīm, pret balsojot 13, bet 60 deputātiem atturoties. Vienošanās piekto reizi atjaunina ES naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvu. Noteikumi izstrādāti, reaģējot uz 2015. un 2016.gada terora aktiem Parīzē un Briselē, ka arī Panamas dokumentos atklāto informāciju. Atjaunināta direktīva stāsies spēkā trīs dienas pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.