Kariņš uzskata, ka pēc sēdes radušies vairāk jautājumu, nekā atbilžu.
«Sēdes laikā jau izskanēja doma, ka pretnaudas atmazgāšanas uzraudzībai vajadzētu notikt centralizēti. No FKTK vadītāja teiktā es sapratu, ka FKTK faktiski piekrīt FinCen teiktajam. Šis ziņojums faktiski ir graujošs, jo amerikāņi saka, ka ABLV Bank vadība sistemātiski organizē naudas atmazgāšanu un viņiem nav nekādas ticības, ka šī banka kaut ko vēlas mainīt.
Man nav skaidrs - ja FKTK piekrīt FinCen teiktajam, kādēļ viņi nav rīkojušies. Sanāk, ka visi zina, kas notiek, zina, kas būtu jāmaina, bet notiek atrakstīšanās un apgalvošana, ka «viss taču notiek».
Bet svarīgi zināt, kas būtu jāmaina. FKTK nespēja ātri rīkoties, tas iedragāja visas valsts reputāciju, kas apdraud mūsu tautsaimniecību.»
Kariņš uzskata, ka pārmaiņām jānotiek nacionālā līmenī, jo gaidīt, kad pārmaiņas notiks Eiropas līmenī, nozīmē vismaz piecus gadus.
«ABLV Bank» gadījums norāda uz sistēmisku trūkumu, kas šajā gadījumā izraisīja starptautisku skandālu, kas iedragā valsts tēlu un ietekmē nākotnes investīcijas.
«Mūsu problēma ir tā, ka katra iestāde saka - mēs taču tikai sekojam likumam. Nav runas, ka viņi seko likumam. Kā politiķiem mums jāsaprot, kas likumā būtu jāmaina, lai tiktu izbeigta attiecīgā darbība [šajā gadījumā naudas atmazgāšana caur Latvijas bankām], un to vislabāk zina uzraugs, ne jau politiķis,» uzskata Kariņš.
