Satversmes tiesa (ST) līdz 19.maijam pieņems lēmumu, vai pēc ģenerālprokurors Ērika Kalnmeiera pietiekuma ierosināt lietu par Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) regulējuma neatbilstību Satversmei, aģentūrai LETA pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.
Atbilstoši Satversmes tiesas likumā noteiktajam kolēģija triju tiesnešu sastāvā mēneša laikā izskatīs pieteikumu un lems par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. Kolēģija var lemt pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz diviem mēnešiem. Ja lieta tiks ierosināta, informācija par to tiks ievietota ST mājaslapā sadaļā «lietas», skaidroja Strazda.
Ja tiks nolemts lietu ierosināt, tad tā tiks nodota tiesnesim, kuram tā būs jāsagatavo piecu vai septiņu mēnešu laikā. Pēc lietas sagatavošanas tiks sasaukta rīcības sēde, kurā tiks lemts par lietas skatīšanas procesa veidu un datumu.
Jau vēstīts, ka Kalnmeiers 19.aprīlī pārbaudes rezultātā, izmantojot likumā noteiktās tiesības, ST iesniedza pieteikumu Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pienākumu - publiskā tirgotāja izmaksas segt visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem - atzīt par neatbilstošu Satversmei.
Prokuratūrā, atbilstoši Prokuratūras likumam, tika izvērtēta Elektroenerģijas tirgus likuma normu atbilstība Satversmei, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe.
Ģenerālprokurors minējis divus Satversmes pantus, proti, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Rēķe apliecināja, ka prokuratūra pārbaudi sāka pati pēc savas iniciatīvas.
Tikmēr 14.martā Saeimas Pieprasījumu komisijas noraidīja deputāta Ivara Zariņa (S) un citu «Saskaņas» parlamentāriešu iesniegtos pieprasījumus ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) saistībā ar OIK skandālu, taču komisija nosūtīja vēstuli un visus materiālus ģenerālprokuroram, lai prokuratūra varētu izvērtēt OIK skandāla jautājumu.
Tāpat vēstīts, ka valdošās koalīcijas partijas atbalstīja ieceri par augsta līmeņa darba grupu, kurai līdz šā gada 1.augustam uzdots sagatavot OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas.
Tāpat Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar OIK atļaujām. Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.
Tāpat vēstīts, ka, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM, paralēli normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti.
EM veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par OIK. Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.
