Pēdējā laikā nokrišņu daudzuma graudaugu sējumiem Latvijā bijis par maz un vietām tie nīkuļo, tāpēc lietus būtu ļoti vēlams, teica aptaujātie graudkopji.
Lauksaimnieki: Pēdējā laikā graudaugu sējumiem Latvijā bijis par maz nokrišņu un vietām tie nīkuļo
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Liepājas rajona Otaņķu pagasta zemnieku saimniecības «Gudriķi» īpašnieks Guntis Silenieks aģentūrai LETA norādīja, ka pagājušajā ceturtdien pusē Otaņķu pagasta esot spēcīgi lijis, bet otrā pusē pagastā praktiski nelija. Tur, kur stipri nolijis, augsne saņēmusi nepieciešamo mitruma daudzumu, jo pirms tam bija tā bija par sausu. Savukārt tajās vietās, kur lietus bija maz vai nebija nemaz, nokrišņu joprojām trūkst, jo šie lauki cieš no sausuma. Līdzīga situācija ir arī citviet Latvijā.
Viņš atzīmēja, ka Kurzemes jūras piekrastē - Otaņķu pagastā - pavasaris šogad atnāca novēloti. Vasarāju graudaugu sēja saimniecībā noslēgusies vien maija otrajā nedēļā. Saimniecībai šogad nācās pārsēt gandrīz 40% no pērn iesētajiem ziemājiem, kuru šogad tāpat bijis mazāk nekā gadu iepriekš, jo lielo lietavu dēļ rudenī sēja bija apgrūtināta.
Pēc viņa teiktā, kopumā pagaidām sējumi izskatās «cerīgi», jo līdz šim sacerojuši labi. «Ceru, ka vasarāji attīstīsies labi. Ja gadās tā, kā pagājušajā rudenī, kad ziemājus nevarēja iesēt tik daudz, cik gribējām, pastāv cerība, ka vasarāji kompensēs ziemāju graudaugu iztrūkumu. Cerēsim, ka šogad arī tā būs,» viņš sacīja.
«Latraps» ģenerāldirektors Edgars Ruža aģentūrai LETA teica, ka pēdējā laikā nokrišņu daudzuma Zemgalē bijis stipri par maz, kamdēļ daži sējumi nevis attīstās, bet nīkst. «Pašlaik ziemāju attīstījušies normāli, taču lietus šobrīd ir ļoti vajadzīgs. Rekordražas noteikti šogad nebūs, bet sējumi pašlaik izskatās labāk nekā martā, « teica Ruža.
Viņš arī teica, ka masveida vasarāju graudaugu sēja ir noslēgusies, taču joprojām ir pa kādam laukam, kuru zemnieki pieļauj pārsēt.
Pēc viņa sacītā, Zemgalē šogad esot bijis jāpārsēj salīdzinoši maz graudaugu ziemāju sējumu - krietni mazāk par 10% - no kopumā pārziemojušajiem graudaugu sējumiem Zemgalē. Salīdzinoši daudz nācies pārsēt ziemas rapsi.
Ruža piebilda, ka lietavu skartajos reģionos Latgalē šoruden iesēts salīdzinoši maz ziemāju, un būs salīdzinoši augsts vasarāju īpatsvars. Līdz ar to vasarāju sējas darbi šajā reģionā vēl turpinās, jo pavasarī sējamās platības ir lielas.
LETA pirms nedēļas jau ziņoja, ka masveida vasarāju graudaugu sēja Latvijā noslēdzās maija otrajā nedēļā. Līdz šim sējumi ir attīstījušies samērā labi, taču uz graudu rekordražām šogad laika apstākļu dēļ pagājušā gada rudenī, visticamāk, nevar cerēt. Lai arī kopumā pavasaris sējumiem līdz šim bijis labvēlīgs, sējumiem esot ļoti nepieciešams lietus, jo vietām augsne kļuvusi par sausu.