Premjers Māris Kučinskis (ZZS) ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt topošās likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu.
Kučinskis: Iecere ļaut Saeimai lemt par FKTK padomes apstiprināšanu ir bīstama
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politiķis šorīt LTV «Rīta panorāmā» skaidroja, ka piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri nesagatavotas un bīstamas. Viņš norādīja, ka norma vērstos pret FKTK departamentu vadītājiem, bet, šos cilvēkus noņemot, komisijas darbā rastos haoss.
Savukārt ieceri noteikt divu termiņu pilnvaru ierobežojumus FKTK padomes locekļiem Kučinskis atbalstot.
Vakar šis jautājums ticis pārrunāts valdošajā koalīcijā, un premjeram šķiet, ka viņa ierosinājumam būs atbalsts, par ko gan īsti drošs viņš nevarot būt, jo Latvijas politikā pirms vēlēšanām esot sācies tas laiks, kad īsti vairs nevar prognozēt neviena politiskā procesa iznākumu.
Premjers atzīmēja, ka FKTK stāv priekšā nozīmīgs darbs, uzraugot «ABLV Bank» pašlikvidāciju. Politiķis skaidroja, ka pašlaik joprojām turpinās pašlikvidācijas dokumentācijas saskaņošanas process. FKTK vadītājs Pēters Putniņš esot solījis, ka ilgāk par maiju uz FKTK atbildi jāgaida nebūs, sekojoši Kučinskis cer, ka vienošanās būs un pašlikvidācija stingrā FKTK uzraudzībā notiks.
Pēc premjera vārdiem, sliktākais, kas varētu būt, būtu «ABLV Bank» maksātnespējas ierosināšana citādā veidā. Politiķis izteicās, ka aizkulisēs esot zināmas personas, kuras gaidot iespējas pieslēgties šiem procesiem un iegūt kādu vērtīgu kumosu, tāpēc ir svarīgi, lai FKTK rūpīgi uzrauga procesus bankā.
Vienlaikus Kučinskis atteicās «karināt zīmolus» kādiem politiskajiem spēkiem par iespējamu šī procesa ietekmēšanu.
Savukārt aicināts skaidrot valdošās koalīcijas neskaidro attieksmi pret Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa Edvarda Kušnera atkārtotu apstiprināšanu amatā, Kučinskis noliedza, ka tas būtu politiskais tirgus.
Pēc premjera vārdiem, tas neesot tik daudz Kušnera jautājums, bet jautājums kopumā par situāciju LB, proti, viņš uzskata, ka par jaunu padomes locekli būtu jālemj jaunajam LB vadītājam, kāds, visticamāk, tomēr būšot jāmeklē. Noraidošu attieksmi pret Kušneru kā pirmā ir formulējusi Kučinska pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība.
Kā ziņots, Saeima 17.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumus FKTK padomes locekļiem un dot Saeimai tiesības iecelt ne tikai FKTK priekšsēdētāju un vietnieku, bet arī pārējos padomes locekļus.
Pašlaik likumā ir noteikts, ka FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma. Pārējos padomes locekļus pēc viņu kandidatūru saskaņošanas ar Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru amatā ieceļ un no amata atbrīvo priekšsēdētājs. Citu termiņu ierobežojumu pašlaik likumā nav.
Iepriekš Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) norādīja, ka pašlaik divi no FKTK padomes locekļiem strādā tajā kopš iestādes darbības sākuma, proti, teju 17 gadus. Saeimas Juridiskais birojs vērsa deputātu uzmanību, ka FKTK padomes locekļi ir arī departamentu vadītāji, līdz ar to jautājumu par viņu atbrīvošanu no amata nevar vērtēt atrauti no Darba likuma. Kā rakstīja «Diena», Parādnieks koalīcijas sēdē esot atklāti paudis viedokli, ka vismaz Romeiko un Vojevoda amatos esot «aizsēdējušies» un pēdējo notikumu kontekstā tieši viņiem esot jāuzņemas atbildība par banku uzraudzības trūkumiem.
Grozījumi FKTK likumā paredz, ka viena un tā pati persona var būt par priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai padomes locekli ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tāpat likuma grozījumi paredz, ka arī pārējos FKTK padomes locekļus amatā iecels Saeima.
Likuma izmaiņu anotācijā uzsvērts, ka pilnvaru maksimālā termiņa noteikšana un papildinātā padomes locekļu iecelšanas kārtība nepieciešama FKTK likuma normu harmonizēšanai ar citiem likumiem, kas paredz ierobežojumus pilnvaru termiņiem un iecelšanas kārtību nozīmīgos vadošos amatos.
Kā ziņots, Saeima 22.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par Latvijas Banku, kas paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumu centrālās bankas vadītājam, kā arī iespēju apturēt viņa pilnvaras uz kriminālprocesa laiku.