Ekonomikas ministrija (EM) rosinājusi AS «Rīgas siltums» padomes nākamajā sēdē izvērtēt SIA «Rīgas bioenerģija» investīciju projektu realizāciju, informēja ministrijā.
EM rosina «Rīgas siltuma» padomē izvērtēt «Rīgas bioenerģijas» investīciju projektu realizāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai pārliecinātos par «Rīgas siltuma» veikto investīciju «Rīgas bioenerģija» atbilstību uzņēmuma un sabiedrības interesēm, EM izvirzītais «Rīgas siltuma» padomes loceklis Kaspars Lore lūdzis padomes sēdē, kas paredzēta šogad 8.jūnijā, skatīt jautājumu par «Rīgas bioenerģijas» investīciju projektu - divu katlumāju Rīgā, Rencēnu ielā 16 un Vietalvas ielā 5 - realizāciju un pirmā pusgada darbības rezultātiem pēc katlu mājas Rīgā, Rencēnu ielā 16, nodošanas ekspluatācijā.
Lore arī pagājušā gada nogalē vērsa «Rīgas siltuma» akcionāru - EM, Rīgas pilsētas domes, SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» un VAS «Latvenergo» - uzmanību uz iespējamā «Rīgas bioenerģija» akciju iegādes darījuma neatbilstību «Rīgas siltuma» interesēm, norādot, ka piedāvātā darījuma summa par aptuveni 25% ir lielāka nekā summa, par kuru «Enerģijas Risinājums.RIX» 2017.gada jūnijā pārdeva «Rīgas bioenerģijas» 50% kapitāla daļu.
Neskatoties uz to, «Rīgas siltuma» padome 2017.gada 15.decembrī un iepriekš 7.decembrī arī valde nolēma izmantot «Rīgas siltuma» pirmpirkuma tiesības «Rīgas bioenerģija» 50% kapitāla daļu (38 990 pamatkapitāla daļu) iegādē, tādējādi kļūstot par 100% «Rīgas bioenerģija» pamatkapitāla daļu turētāju.
EM ieskatā pusgads ir adekvāts laiks, lai izvērtētu šī investīciju projektu efektivitāti, kā arī atbilstību uzņēmuma un sabiedrības interesēm, tāpēc Lore kā «Rīgas siltuma» padomes priekšsēdētāja vietnieks, «Rīgas siltuma» padomē pārstāvot valsts intereses, lūdz padomes nākamās sēdes darba kārtībā iekļaut šo jautājumu.
EM atgādināja, ka «Rīgas siltuma» padomes sēdē 2017.gada 7.jūnijā, kad pirmo reizi tika izskatīta iespēja izmantot pirmpirkuma tiesības uz «Rīgas bioenerģijas» 50% kapitāla daļām, «Rīgas siltuma» valdes lēmums bija neizmantot pirmpirkuma tiesības, jo nepieciešams samazināt biznesa riskus. Minētais pamatojums lēmumā tika norādīts, neskatoties uz salīdzinoši labiem ekonomiskajiem novērtējumiem par «Rīgas bioenerģijas» realizētajiem projektiem.
Turklāt padomes sēdes laikā valdes lēmums par atteikšanos no pirmpirkuma tiesību izmantošanas tika izskatīts steidzamības kārtībā un netika atbalstīts Lores izteiktais priekšlikums atlikt jautājuma izskatīšanu, lai varētu rūpīgāk iepazīties ar iesniegto priekšlikumu un iegūt sertificēta vērtētāja viedokli par attiecīgo kapitāla daļu vērtību.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2014.gada 16.decembrī «Rīgas siltums» kopā ar «Enerģijas Risinājums.RIX» dibināja «Rīgas bioenerģiju» ar mērķi realizēt divu biokurināmo katlumāju būvniecību Rīgā (Rencēnu ielā 16 un Vietalvas ielā 5) un saražotās siltumenerģijas realizāciju Rīgas pilsētas centralizētajā siltumapgādē, tas ir, pārdot «Rīgas siltumam».
Laikraksts «Diena», atsaucoties uz tā rīcībā nonākušiem slepeniem aizdevuma un opcijas līgumiem, ko privātais partneris pagājušā gada vasarā noslēdzis vai vismaz apspriedis ar trešo pusi - AS «MoDo Investment», 28.maijā vēstīja, ka «MoDo Investment» pastarpināti caur SIA «Carrington, Hall & Hamburg» pieder ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) juridiskās padomnieces Veronikas Lejas mātei Fļuzai Semakai, savukārt tās padomes priekšsēdētāja ir ar tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā ne reizi vien nokļuvušo uzņēmēju Māri Martinsonu saistīta menedžere Anna Verhoustinska.
«Diena» norādīja, ka tam nav iespēju pārbaudīt, vai aizdomīgie aizdevuma un opcijas līgumi stājušies spēkā un izpildīti, taču, ja gatavotā shēma ir tikusi īstenota, brīdī, kad «Rīgas siltums» pieņēma lēmumu gandrīz par pieciem miljoniem eiro atpirkt privātā partnera daļu Rencēnu ielas katlumājas projektā, 9% šo akciju jau, iespējams, kontrolēja «MoDo Investment». Par to, ka slepenās vienošanās varētu būt stājušās spēkā un shēma īstenota atbilstoši paredzētajiem nosacījumiem, netieši liecina tas, ka izpildīti vismaz divi līguma punkti.
«Diena» vēstīja, ka, pirmkārt, veiktas izmaiņas katlumājas privātā akcionāra valdē un padomē, ieceļot konkrētas personas. Tās visas vieno tas, ka tās ir valdes locekļi dažādos Martinsonu ģimenei piederošos uzņēmumos. Otrkārt, pēc «Lursoft» datiem, 2017.gada 7.jūnijā jeb divas dienas pēc datuma, kad datēts aizdevuma līgums, reģistrēta katlumājas privātā akcionāra īpašnieka maiņa - par 50% «Enerģijas risinājumi.RIX» piederējušo akciju īpašnieci katlumājā kļuva AS «Bioenerģijas risinājumi», kā to pieprasa viens no līgumiem. Par aizdevuma nodrošinājumu bija jākalpo 41% «Bioenerģijas risinājumu» kapitāldaļu, kuru īpašniece tobrīd bija «Enerģijas risinājumi.RIX». Šīs kapitāldaļas bija jāieķīlā par labu «MoDo Investment».
Papildus tam kā vēl viens no aizdevuma saņemšanas priekšnosacījumiem minēts, ka aizdevējs - «MoDo Investment» - uzreiz kļūst par īpašnieku 9% «Bioenerģijas risinājumu» akciju. Vēl atsevišķs opcijas līgums starp «Enerģijas risinājumi.RIX» un «MoDo Investment» paredzēja, ka 41% akciju kopējā cena būtu 14 350 eiro un aizdevējam būtu opcijas tiesības tās izpirkt piecu gadu laikā.
«Diena» norāda, ka līgumus var traktēt tā, ka «MoDo Investment» par 1,598 miljonu eiro aizdevumu iegūtu tiesības uz 50% Rencēnu ielas katlumājas akciju, kuras pusgadu vēlāk «Rīgas siltums» no privātā partnera atpirka par 4,75 miljoniem eiro.